Tā tas iegājies, ka stiprā dzimuma pārstāvji reti pievērš uzmanību sāpēm sirds apvidū. Bet to, kas ir tonometrs (aparāts asinsspiediena mērīšanai), viņi vispār uzzina tikai pēc tam, kad ārsts ailītē diagnoze ierakstījis vārdu “hipertonija”.
Laiku pa laikam uznākošās spazmas, ko izraisa asinsspiediena svārstības, nav joka lieta – tās provocē virkni nopietnu slimību: arteriālo hipertensiju, sirds muskuļa darbības traucējumus, sirds išēmisko slimību, infarktu un insultu.
Zāles pret dusmām
Krasas asinsspiediena svārstības nereti mēdz būt pēc dabas skaļiem, agresīviem, ātrsirdīgiem cilvēkiem, kuri bieži vien to pat nenojauš.
Emociju uzjundījums izraisa pastiprinātu adrenalīna izdalīšanos, kam pa pēdām seko asinsvadu sašaurināšanās.
Rezultāts tam visam ir sava veida pavisam neliela hipertoniskā krīze. Protams, šis stāvoklis ātri vien pāriet, taču, ja laikus nekas netiek darīts, iznākums var būt tikai viens – hipertonija.
Mazās krīzes simptomi ir:
* krass, spontāni radies galvas reibonis,
* gaisa trūkuma sajūta,
* paātrināta sirdsdarbība (tahikardija),
* sāpes sirdī,
* reizēm – negaidīts nespēks, slikta dūša un tumši loki gar acīm.
Ārstēšanās veidi
Pirmkārt, jācenšas nomierināties, jāizdzer daži malki ūdens (tikai ne ledusauksta) un 5–10 reizes dziļi un mierīgi jāieelpo. Var ieņemt tabletīti papazola vai papaverīna, 20–30 pilienus korvalola. Regulāri jālieto sedatīvie līdzekļi, piemēram, aptiekā nopērkamā novirzītās peonijas tinktūra. Vēl jācenšas biežāk izmērīt asinsspiedienu, jo daudz vieglāk hipertoniju nepieļaut nekā pēc tam ārstēt.
Ko nevar celt, to nevar nest
Cits ne mazāk rets mazās krīzes cēlonis ir pārāk liela slodze muskuļiem.
Visbiežāk no tās cieš fiziski vāji cilvēki, kuriem to vai citu iemeslu dēļ nākas pastiprināti sasprindzināt netrenētos vai maz trenētos muskuļus, piemēram, stiepjot smagus būvmateriālus vasarnīcai vai cenšoties izstumt automašīnu, kas iestigusi peļķē vai smiltīs.
Pārāk liels muskuļu sasprindzinājums liek sirdij strādāt ar pārslodzi, un rezultātā – jau pieminētais asinsspiediena lēciens.
Simptomi ir tie paši, kas iepriekšējā gadījumā plus klāt vēl nāk roku un kāju trīce. Medikamenti šajā gadījumā nav nepieciešami, vienkārši jāapsēžas un jāatpūšas.
Asinsspiediens, kas paaugstinājies pārpūles rezultātā, drīz vien normalizēsies. Bet pamanot, ka ik reizi, nesot ko smagu, asinsspiediens paaugstinās, nevajag tēlot spēkavīru, bet gan izvēlēties piemērotu smagumu.
Nelaimīgie astēniķi
Asinsvadu spazmām bieži ir pakļauti gara auguma kalsnēji vīrieši, kuriem ir nosliece uz dziļām pārdomām un urķēšanos pašiem sevī, kuri ir kautri un par sevi nepārliecināti (astēniskais tips).
Jebkurš stress, pat vienkārša nestandarta situācija tādus cilvēkus it kā iedzen stūrī, izraisa vēlēšanos paslēpties un izvairīties no radušās problēmas.
Turklāt viņi gandrīz visi ir pakļauti skoliozei, osteohondrozei un citām balsta un kustību aparāta kaitēm. Tas viss traucē normālai asinsritei, bet stress liek sirdij sisties straujām, un asinsvadi netiek galā ar radušos slodzi.
Galvenie spazmu un tātad – paaugstinātā spiediena simptomi astēniķiem ir nespēks, sagurums, nomākts garastāvoklis, bet reizēm – paātrināts pulss, vieglas galvassāpes un nelabuma sajūta. No medikamentiem var ieņemt 20–30 pilienus korvalola un pusstundu vai pat stundu mierīgi pasēdēt.
Speciālos asinsspiedienu pazeminošos līdzekļus bez ārsta rekomendācijas nav vēlams lietot. Un, protams, lielāka uzmanība jāpievērš mugurai.
Gan draugs, gan ienaidnieks…
Asinsvadu spazmas un līdz ar to arteriālā spiediena paaugstināšanos var izraisīt arī alkohols. Iesākumā spirtotie dzērieni asinsvadus paplašina, toties pēc tam, kas iestājušās paģiras, izraisa krasu to sašaurināšanos. Šajā situācijā pašas labākās zāles ir – tas pats alkohols. 40–50 g praktiski tūlīt pat noņem spazmas. Bet ne vairāk.