Koalīcija vienojas veidot jaunu valsts AS “Ventas osta”


Rīga, 16.dec., LETA. Lai risinātu ārkārtas situāciju saistībā ar Ventspils brīvostas darbu, koalīcija šodien vienojusies veidot jaunu valsts akciju sabiedrību (VAS), kas attiecīgi pārņemtu Ventspils brīvostas tiesības, pienākumus un funkcijas.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja, ka koalīcijas partijas vienojās izskatīšanai Ministru kabinetā virzīt rīkojumu par jaunas VAS dibināšanu, lai pārņemtu Ventspils brīvostas tiesības, pienākumus un funkcijas. Tāpat panākta vienošanās, ka izskatīšanai valdībā un Saeimā tiks virzīti grozījumi likumā “Par ostām” un Ventspils brīvostas likumā, kas juridiski nodotu funkcijas jaunajai valsts AS.

“Mūsu uzdevums ir pēc iespējas ātrāk izveidot jaunu struktūru, kas būtu tiesīga slēgt līgumus gan ar nomniekiem ostas teritorijā, gan ar kuģu aģentiem, nodrošinot kuģu ienākšanu ostā,” teica ministrs.

Jaunizveidoto VAS varētu saukt “Ventas osta”, un tās padomē būtu pārstāvēti četru ministriju pārstāvji. Ministrijas deleģētu savus pārstāvjus jaunizveidojamās VAS padomē. Pagaidām turpinātu pastāvēt līdzšinējā Ventspils brīvostas pārvalde, kuras uzdevums būtu nodot visus aktīvus jaunajai VAS.

Pašlaik paredzēts, ka padomes locekļi tiks iecelti uzreiz, proti, bez konkursa. “Mums ir ārkārtas situācija, un tā ir jārisina. Uzreiz iecelsim padomes locekļus,” uzsvēra Linkaits, atgādinot, ka līdz 1.jūlijam Saeimā ir jāiesniedz koncepcija par ostu pārvaldes sistēmas maiņu, saskaņā ar kuru tiks pilnveidota arī padomes un valdes locekļu iecelšanas procedūra.

Linkaits pauda, ka pagaidām neesot zināms, kas varētu ieņemt amatus valdē un padomē. “Pašlaik tas ir meklēšanas process. Tas ir pāris dienu jautājums, un pierunāt cilvēku, kurš faktiski no jauna veidotu uzņēmumu, nav vienkārši,” sacīja politiķis.

Ministrs pastāstīja, ka patlaban Ventspils brīvostā notiek saimnieciskā darbība, taču esot neskaidrība un nedrošība par nākotni. “Mūsu pienākums ir pēc iespējas ātrāk radīt tiesisko noteiktību, lai no 1.janvāra visa saimnieciskā darbība tiktu nodota jaunajai struktūrai,” sacīja politiķis.

Linkaits sacīja, ka patlaban tiek darīt viss, lai no juridiskās puses uz jauno VAS neattiektos ASV uzliktās sankcijas. “Mums nepieciešams juridiski nodrošināties, ka ne ar vienu vārdu vai pusteikumu sankcijas nepārkāptu,” uzsvēra politiķis.

Viņš tāpat akcentēja, ka notiek nemitīgi kontakti ar ASV amatpersonām. “Tas ir divpusējs process, kurā mēs informējam par mūsu pieņemtajiem lēmumiem un kurā uzklausām viedokļus par to, vai lēmumi ir pietiekami,” sacīja politiķis.

Neskatoties uz to, ka iepriekš pieņemts lēmums risināt ne tikai Ventspils, bet arī Rīgas brīvostas darbības jautājumu, jauna VAS tiks veidota tikai Ventspilī. “Mūsuprāt, esam veikuši pietiekamus pasākumus, lai varētu uzskatīt, ka [Rīgas] osta nav pakļauta sankciju pasākumiem,” skaidroja Linktaits.

Plānots, ka lēmumu par jaunas VAS izveidošanu Ministru kabinets pieņemts rīt, kam sekos VAS reģistrācija Uzņēmumu reģistrā. Līdztekus notiks likumprojektu iesniegšana Saeimā, kuras kompetencē ir noteikt izskatīšanas laiku. Valdība lūgs parlamentam jautājumu izskatīt steidzamības kārtībā.

Kā ziņots, ar Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) rīkojumu izveidota darba grupa Ventspils brīvostas nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, kuru vada Linkaits. Darba grupā strādā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) šogad 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas Ventspils mēram Aivaram Lembergam (“Latvijai un Ventspilij”) un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām – Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.

Pēc 2020.gada 8.janvāra jebkādi finansiāli darījumi ar četrām sankcionētajām juridiskajām personām nebūs iespējami, jo bankas tos neapkalpos. Savukārt Lembergs varēs paturēt vienu kontu, lai veiktu maksājumus, kas nepieciešami pamatvajadzību apmierināšanai, proti, pabalsti, pensija, nodokļu, valsts nodevu apmaksa, maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, komunālajiem pakalpojumiem, atlīdzība par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem u.c.

Turklāt sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem, kurus kontrolē Lembergs vai kuros viņš minēts kā patiesais labuma guvējs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izstrādājusi noteikumus, kādā veidā bankas var pārliecināties, vai uzrādītais uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir īstais patiesais labuma guvējs.

Valsts iestādes un juristi iesaka darījumos izvairīties no sadarbības ar sankciju sarakstā iekļautām personām un struktūrām. Sadarbojoties ar OFAC sankcionētām personām pastāv risks tikt pakļautam OFAC sekundārajām sankcijām vai citiem ierobežojumiem, piemēram, var tik uzlikts liegums veikt transakcijas ASV dolāros, ieceļošanas aizliegums ASV u.tml.

Pievienot komentāru