Parasti krasām garastāvokļa maiņām cilvēki nopietnu vērību nevelta: dzīve nav rožu dārzs, vai kāds brīnums, ka tā notiek. Patiesībā ar šādu svārstīgu noskaņojumu nevajadzētu samierināties, jo aktivitāte un rosīšanās, kas uznākusi “pati no sevis” un kuru strauji nomaina apātija un spēku izsīkums, var būt pirmā maniakāli depresīvā psihes traucējuma jeb ciklotīmijas pazīme.
Šī kaite pieder tā saukto cirkulāro slimību grupai, proti, tā dalās fāzēs, kas nomaina cita citu. Reizēm var dominēt tikai kāda viena fāze, piemēram, maniakālais periods ilgst dienu vai divas, bet pēc tam trīs četrus mēnešus – parastā depresija. Tieši šā iemesla dēļ agrāk maniakāli depresīvos traucējumus uzskatīja par divām atsevišķām slimībām.
Maniakālajā fāzē slimnieks ir ļoti rosīgs, ātri un nesakarīgi runā, nepārtraukti ķeras pie jauniem darbiem, nepabeidzot iesākto, var pārsteigt apkārtējos ar ekstravagantu apģērbu un drosmīgiem spriedumiem. Lielākoties ar visu ir apmierināts, taču reizēm var konfliktēt par sīkumiem. Viņš nespēj
Ilgi koncentrēties kaut kam vienam, arī ķildai, nevienu darbu nepabeidz līdz galam, ātri zaudē interesi par visu (arī grāmatām un filmām). Miegs ir trausls: maniakālajā fāzē slimniekam pietiek ar 3–5 stundām atpūtas, lai justos mundrs. Bieži parādās veģetatīvo reakciju izmaiņas: pastiprināta vai arī pazemināta svīšana, svārstīgs asinsspiediens, salst rokas un kājas.
Depresīvo fāzi galvenokārt raksturo dziļas skumjas. Slimnieku nekas neinteresē, viņam zūd ēstgriba,
miegs var ilgt 10–12 stundas, taču atpūtu nesniedz, cilvēks pamostoties jūtas saguris. Jebkurš sīkums var pārvērsties par traģēdiju, viņš spēj uzsprāgt par niekiem, un neapturamie strīdi ar apkārtējiem var mīties ar vētrainu un asarainu savas rīcības nožēlošanu. Viņš var stundām ilgi sēdēt, skatoties vienā punktā, uz jautājumiem atbild gausi, it kā negribīgi. Slimnieku nomoka galvas un sirds sāpes, spiediens pazeminās, smeldz muskuļi, saasinās hroniskās kaites.
Ļoti raksturīgs maniakāli depresīvo traucējumu simptoms ir seksuālo stereotipu izmaiņas. Vīriešiem krasi palielinās dzimumtieksme, bet potence, gluži pretēji, samazinās. Vai arī otrādi: potence palielinās tik ļoti, ka dzimumakts var turpināties stundu, divas vai pat trīs, taču orgasms neiestājas, un akts nekādu baudu nesniedz. Līdzīgi ir arī sievietēm: viņas var mesties jebkuros sakaros vai arī pārvērsties mūķenēs un šaustīt sevi par nepiedienīgajām domām.
Bieži starp abām fāzēm mēdz būt gaišie periodi, kad cilvēks ir mundrs, jautrs un arī par ēstgribu nesūdzas. Šādi veselīgi stāvokļi var ilgt mēnesi, pusgadu, pat gadu, un var šķist, ka slimība izzudusi. Taču tā nav – agri vai vēlu iestājas fāzu mija.
Ar laiku maniakāli depresīvais stāvoklis pārvēršas neirozē (personības psihiskā deformācijā). Ja arī šajā stadijā to nesāk ārstēt, var attīstīties paranoja, uzmācošo stāvokļu vai ideju psihoze, lielummānija. Iespējams arī pilnīgs ēstgribas zudums, pēc kā iestājas vispārējs spēku izsīkums vai suicīds.
Šķir nākamo lapu un uzzini, kādas ir riska grupas un ārstēšana