Iedomāsimies situāciju — dakteris Bebrišs iet pa ielu, skatās: kāda vājredzīga vecenīte, slima, tīkliņš pilns ar biezpienu, kartupeļiem. Bebrišs paņem vecenītes nesamo, pārved pāri ielai un aiziet mājās, bet vecenīte priecīga! Tas ir piemērs pozitīvai attieksmei pret pasauli.
VAIRĀK LASI VISVALŽA BEBRIŠA GRĀMATĀ “ESI PATS UN JŪTIES LABI!”
Kāpēc gan lamāties, ka vecenīte, slikti redzot, iet, degot sarkanajai gaismai, vēl pagrūst vai nolamāt?
Mums nav vajadzīgs tik daudz negatīvā apkārt, tā jau tāpat ir par daudz.
Vēlreiz gribu uzsvērt: ļaujoties dusmām pret apkārtējiem, negatīvās emocijas trāpa kliedzēja paša orgāniem un nervu sistēmai.
Tavs iekšējais “dators uzkaras”, un vari pieļaut rupju neuzmanību, piemēram, iebraukt stabā, paklupt un salauzt kāju.
LASI VĒL: DAKTERIS BEBRIŠS: GŪSTI BAUDU NO ĒŠANAS!