Hipnoterapija – ārstēšanas metode, izmantojot hipnozi, ir gandrīz tikpat veca kā cilvēce. Jau Senās Ēģiptes priesteri izmantoja vīraku un monotonu dziedāšanu, lai izraisītu transam līdzīgo tā saukto tempļa miega stāvokli.
Par hipnozes pamatlicēju tiek uzskatīts XVIII gadsimta austriešu ārsts Francis Mesnērs, kaut gan viņš toreiz šo stāvokli nosauca par “dzīvnieku magnētismu”. Bet terminu “hipnoze” XIX gadsimtā ieviesa skotu ārsts Džeimss Breids.
Tika atklāts, ka ārstēšanai ar hipnozi pakļaujas dažādu veidu traucējumi: fiziskie, psiholoģiskie un emocionālie. Mūsdienās daudzi praktizējošie ārsti – stomatologi, psihologi, psihiatri un speciālisti, kas praktizē netradicionālās ārstēšanas metodes, izmanto hipnoterapiju plaša spektra slimību ārstēšanai – sākot no astmas un aptaukošanās līdz pat ādas kaitēm.
Varētu domāt, ka hipnozes stāvoklis reti kuram ir pazīstams, taču, daudzas diezgan izplatītas parādības palīdz saprast, kas tas ir. Piemēram, vai jums ir nācies ilgstoši vadīt automašīnu pa tādu apvidu, kur aiz loga ir vienveidīga un garlaicīga apkārtne?
Tad pēkšņi rodas apziņa, ka vairs nav iespējams atcerēties, kas īsti bija redzams pirms dažiem kilometriem. Vai cits piemērs: cilvēks tik ļoti ir iegrimis darbā, ka ne redz, ne dzird, kas notiek apkārt. Šādi stāvokļi ir nedaudz līdzīgi hipnotiskajam.
Hipnoze nav ne miegs, ne nomods, bet kaut kas tāds, kas šiem abiem stāvokļiem ir pa vidu.
Elektroencefalogrāfija uzrāda, ka hipnozes stāvoklī cilvēka galvas smadzeņu darbības ritms nesakrīt ar ritmu, kāds ir aizmigušam cilvēkam vai arī nomodā. Tomēr vēl neviens nav spējis precīzi aprakstīt, kā darbojas hipnoze.
Tās laikā apziņa, kas parasti vada visas cilvēka darbības, atkāpjas un dod vietu zemapziņai, bet reizēm, kā uzskata virkne speciālistu, pirmajā plānā izvirzās cilvēka augstākā apziņa.
Hipnoze un hipnoterapija
Hipnoze ir stāvokļi, kas minēti augstāk. Hipnoterapija izmanto hipnozi fizisku vai emocionālu traucējumu ārstēšanai, psiholoģisko konfliktu noregulēšanai. Šāds terapeitisks process kļūst iespējams tāpēc, ka cilvēks, būdams hipnozes stāvoklī, ir pakļauts ietekmēšanai. Hipnozes seansa laikā paveras jaunas sava ķermeņa, sajūtu un pat tādu spēju apzināšanās, kuras ikdienas dzīvē saprāts un loģiskā domāšana noliedz.
Hipnoterapijas lietošana
Speciālisti, kas pārzina hipnozes metodi, apgalvo – hipnoterapija nespēj izārstēt itin visas slimības. Vēl vairāk – ir cilvēki, uz kuriem tā vispār neiedarbojas. Taču, neraugoties uz to, dažādu medicīnas nozaru ārsti šo ārstēšanas metodi uzskata par visnotaļ noderīgu.
To izmanto psihiatrijā, psihoterapijā, vispārējās medicīnas praksē un stomatoloģijā šādu stāvokļu un slimību ārstēšanai:
* pret hroniskām sāpēm;
* dzemdību sāpēm;
* enurēzi;
* muskuļu spazmām;
* astmu;
* augstu arteriālo spiedienu;
* ādas slimībām;
* galvassāpēm;
* migrēnu;
* čūlas kolītu;
* apetītes zudumu;
* sāpēm un diskomforta sajūtu zobu ārstēšanas laikā;
* kaitīgiem ieradumiem (alkoholismu, narkotikām, smēķēšanu, pārēšanos);
* iekaisumiem;
* sliktu dūšu (grūtniecības laikā un pēc ķīmijterapijas);
* sakairināta zarnu trakta sindromu;
* ķermeņa svara regulēšanas problēmu novēršanai;
* dzimuma disfunkciju;
* fobijām;
* stresu;
* depresiju;
* menstruālo diskomfortu;
* imūnsistēmas traucējumiem.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!