Kaut kā stulbi: bērniem paredzētā nauda aiziet ieredņu prēmijām

Foto – Pixabay

Labklājības ministrijai papildus piešķirtā valsts budžeta finansējuma 619 tūkstošu eiro apmērā pamatojums sākotnēji liek domāt, ka ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbinieki veiks papildu pienākumus, lai novērstu bērnu un ģimenes tiesību jomas problēmas.

Tomēr Valsts kontrole 2018. gada finanšu revīzijā konstatēja, ka patiesībā piemaksas, naudas balvas vai prēmijas ierēdņiem piešķirtas par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem.

Izstrādājot likumprojektu “Par valsts budžetu 2018. gadam”, Labklājības ministrijai prioritārā pasākuma “Sociāla rakstura institūcijām kapacitātes stiprināšanai un sociālām programmām bērnu tiesību aizsardzības jomās un ar šiem pasākumiem saistīto IT sistēmu pielāgošanai” ietvaros tika papildus piešķirti 619 tūkstoši eiro, lai sekmētu bērnu adopcijas un ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu uzlabošanu. Tos bija plānots izlietot piemaksām par papildu darbu pasākumā iesaistītajiem darbiniekiem ministrijā un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI).

Valsts kontrole revīzijā secināja, ka sākotnēji plānotajām piemaksām par papildu darbu ir izlietoti tikai 6,6 % no piešķirtā finansējuma. Lielākoties nauda ir izlietota dažādu atlīdzības veidu izmaksām darbiniekiem no 13 ministrijas struktūrvienībām, tai skaitā Ministra biroja, Valsts sekretāra biroja, finanšu vadības, struktūrfondu un personāla departamenta darbiniekiem, no kuriem lielākā daļa nav iesaistīti adopcijas un ārpusģimenes aprūpes jomas politikas veidošanā un īstenošanā. Turklāt finansējums nav izlietots piemaksām par papildu darbu, bet gan piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, naudas balvu un prēmiju izmaksai, kā arī segtas pat mēnešalgas, atvaļinājuma nauda un atvaļinājuma pabalsti.

Piemēram, vismaz septiņi ministrijas darbinieki ir saņēmuši piemaksas par sadarbību ar kustību “Plecs”, kas pēdējo divu gadu laikā aktīvi darbojas, lai bērni nenonāktu bērnunamos. Piemaksas ir maksātas par kustības “Plecs” identificēto problēmu vadību, viedokļu koordinēšanu, regulāru sanāksmju organizēšanu, kā arī par komunikācijas nodrošināšanu kustības “Plecs” sagatavoto priekšlikumu ieviešanai u.tml.

Tāpat ministrijas darbiniekiem ir piešķirtas piemaksas par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti, jo paaugstinātā darba intensitātē bija jāorganizē pārbaude bērnunamā “Stikli”, jāapkopo tās rezultāti un tie sanāksmē jāpārrunā ar Tiesībsarga biroju. Revidenti uzsver, ka Labklājības ministrija reaģēja tikai tad, kad ar mediju starpniecību tika saņemta informācija par būtiskiem pārkāpumiem bērnunamā “Stikli”. Iepriekš VBTAI un ministrija savās pārbaudēs šajā bērnunamā nekādus būtiskus pārkāpumus nebija konstatējušas.

Valsts kontroles ieskatā runāt par īpašiem sasniegumiem ārpusģimenes aprūpes jomas pilnveidošanā pašlaik ir pāragri. To apliecina 2019. gada martā pabeigtajā lietderības revīzijā par ārpusģimenes aprūpes sistēmas efektivitāti secinātais, ka Labklājības ministrijas un VBTAI īstenotā ārpusģimenes aprūpes jomas uzraudzība ir neefektīva un ir būtiski pilnveidojama. Visas lietderības revīzijā konstatētās problēmas apliecina, ka bērnu un ģimenes tiesību joma daudzus gadus nav bijusi ministrijas prioritāte, jo ilgstoši nav rasts risinājums daudzām sistēmiskām problēmām. Pašlaik Labklājības ministrija un VBTAI ir uzsākušas to uzdevumu izpildi, kuriem jau sen bija jābūt izdarītiem.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru