Jāiemācās arī dienu saplānot tā, lai tā sakristu ar bioritmiem, pēc kuriem dzīvo organisms. Racionāli sadalīt savu dienu atbilstīgi bioritmiem palīdz tāda zinātne kā kosmobioloģija.
Kā zināms, visi cilvēki galvenokārt iedalās divās grupās – cīruļos (agri ceļas un agri iet gulēt) un pūcēs (ilgi guļ, toties var strādāt naktī). Taču produktīvo un neproduktīvo laiku gan no rīta, gan vakarā daba visiem dāvājusi līdzīgi.
Galvenais – laikus pamosties un laikus aizmigt. Pareizajā brīdī pamodusies pūce būs mundra pat agrā rīta stundā, bet cīrulis spēs ražīgi strādāt arī pavēlāk vakarā, tikai jāzina, kad tieši ķerties pie darba.
Kosmobioloģija gan dienu (no saullēkta līdz rietam), gan nakti sadala 12 tā sauktajās maģiskajās stundās. Turklāt šīs stundas ir stiepjamas – vasarā dienas stunda ir garāka, ziemā – īsāka. Bet naktī – viss tieši otrādi. Maģiskās stundas var viegli izskaitļot.
Jāpaņem parastais dienu noplēšamais kalendārs un jāpaskatās, cikos saule lec un cikos riet. Piemēram, ja saule konkrētajā datumā lec pulksten 6 un 45 minūtēs, bet riet pulksten 20 un 19 minūtēs, dienas garums ir 13 stundas un 34 minūtes.
Tagad šis dienas ilgums jāizdala ar 12. Lai to būtu vienkāršāk izdarīt, stundas vēlams pārvērst minūtēs – iznāk 780 minūtes, kurām jāpieskaita atlikušās 34 minūtes. Rezultātā tiek iegūtas 814 minūtes. Izdalot ar 12, iznāk, ka viena “maģiskā stunda” ir aptuveni 68 minūtes jeb 1 stunda un 8 minūtes gara.
Tātad pirmā dienas ritma stunda ir aptuveni no pulksten 6.45 līdz pulksten 7.53. Līdzīgi, pieskaitot maģiskās stundas garumu, var aprēķināt arī otro, trešo un pārējās dienas stundas līdz divpadsmitajai.
Analoģiski “maģiskās stundas” garumu aprēķina arī naktij. To skaitīšanu sāk no saules rieta konkrētajā dienā.
Gan dienā, gan naktī produktīvas un veiksmīgas ir pirmā, trešā, piektā, sestā, devītā un desmitā bioloģisko ritmu stunda. Bet neveiksmīgas un smagas – otrā, ceturtā, astotā un divpadsmitā stunda. Neitrālas ir septītā un vienpadsmitā stunda.
Tas nozīmē, ja modinātājs zvana sliktajā stundā, cilvēks piecelsies, kā saka, ar nepareizo kāju. Vai arī, ja, plānojot darbus, viss to smagums iekritīs neproduktīvajā laikā, darītājs ātri nogurs, būs nīgrs, izdarīs daudz aplamību, un vispār – diena būs sabojāta. Bet, ja sliktajā stundā aizmieg, visi dienas satraukumi pārvērtīsies smagos sapņos vai murgos, un cilvēks pamodīsies salauzts, gluži kā pēc smaga darba.
Toties produktīvajās stundās darbs pats iet no rokas, nav noguruma un arī veiksme uzsmaida daudz biežāk. Pat ja cilvēks aizgājis gulēt ļoti vēlu, taču labajā stundā, atpūta būs pilnvērtīga. Sevišķi svarīgi tas ir cilvēkiem, kas sirgst ar bezmiegu. Protams, apnicīgi ir katru dienu taisīt jaunus “maģiskās stundas” aprēķinus, taču atbildīgās dienās vai īpašas nepieciešamības gadījumā to vēlams izdarīt.
Protams, daudziem radies likumsakarīgs jautājums – ja jau veiksmes un neveiksmes stundas visiem cilvēkiem ir vienā un tajā pašā laikā, kāpēc katram dienas gaita tik ļoti atšķiras? Tāpēc, ka daudzi jau no paša rīta šo gudro ritmu izsit no ierindas, jo modinātājs regulāri zvana nelabvēlīgajā laikā.
Cilvēks ceļas ar piespiešanos, ir miegains, drūms, bet, kad pienāk veiksmes stunda, tai spēka vairs nav atlicis. Toties ir cilvēki, kurus it kā vada autopilots – viņi intuitīvi jūt gan dienas, gan nakts labvēlīgās stundas.