Zema pašcieņa nav nekas labs, bet tik pat liels ļaunums, kā pārmērīga pašcieņa. Tas nav noslēpums, ka daudzi pieaugušie cieš no kompleksiem, kas sakņojas bērnībā. Un jūs zināt, cik grūti ir izraut šīs “nezāles”, ņemot vērā, ka bērnībā gūtie iespaidi burtiski ietriecas apziņā. Briesmīgi grūti. Un viss, pateicoties vecākiem, kuriem ar neuzmanīgu vārdu var ievainot bērna apziņu. Bērnus vajag audzināt, ar viņiem ir jābūt stingriem, tašu ir frāzes, no kurām pavisam noteikti vajag izvairīties!
1. “Tas taču ir tik vienkārši!”
Kas viegli un vienkārši ir jums, ir problēma jūsu bērnam. Iespējams, tas, kas ir jauns un tāpēc sarežģīts, iespējams, tas, kas nesanāk. Un vecāki, visticamāk, izsaka šo frāzi ar vislabākajiem nodomiem. Bet tā vietā, lai bērnu tas motivētu, efekts ir pretējs.
Bērns domā: “Ja tas ir tik vienkārši, bet man nesanāk, tātad es esmu stulbs un nevērtīgs.” Visbiežāk bērniem vēl nav iekšējā spēka cīnīties, un tad viņi vienkārši padodas. Un tajā pašā laikā pārliecinās par savu zemo pašapziņu. Labāk teikt: “Tas ir grūts darbs,” vai “Tev, iespējams, būs grūti” -un tad, izpildot uzdevumu, bērns sapratīs, ka viņš paveicis kaut ko nozīmīgu.
2. Viņu labā dara pārāk daudz
Bieži nākas saskarties ar tēviem un, jo īpaši, mātēm, kas bērnus pataisa par siltumnīcas augiem. “Tur neej, ej te! Citādi sniegs uzkritīs uz galvas, būs sāpīgi”. Nestāvi pie ledusskapja- saaukstēsies, traukus nemazgā- paši tiksim galā, uz skolu pie rokas aizvedīsim, ar pāridarītājiem aprunāsimies.
To visu darot, vecāki atņem bērniem iespēju pienācīgi pielāgoties dzīvei. Un līdz ar to netieši vai pat skaļi pasaka: “Tu nevari”. Viņu pašcieņa, protams, samazināsies. Ļaujiet jūsu bērnam darīt pašam, iekarot savu vietu. Tas būs sāpīgi, bet viņu acīs būs prieks par patstāvīgi paveikto. Nebaidieties atlaist roku.
3. Ieradums pasargāt no kļūdām
Nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Arī jūs kļūdāties. Nav nepieciešams pasargāt bērnus no kļūdām. Kad tie aug un nostājas aci-pret-aci ar dzīvi, visizturīgākie būs tie, kas neslēpies no realitātes.
Pārējie šaubīsies par sevi un baidīsies. Sāpes, kas neizbēgami pavada kļūdas, palīdz mums pacelties pāri sev, tas palīdz attīstīties. Un katra izietā dzīves skola ļauj mums rīkoties pārliecināti, vairāk ticēt saviem spēkiem. Iedomājieties, ko jūs liedzat saviem bērniem?
Katrai mammai jāatceras tikai viena lieta- bērns ir dzīva dvēsele, dzīvs cilvēks. Un vecāku uzdevums- palīdzēt viņam augt, sagatavoties pieaugušo dzīvei, un neizaudzināt mūžīgo “mazo bērnu”.
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: marketium.ru