“Gribu, lai esat informēti,par bērniem ar īpašām vajadzībām, kas notiek,kad sasniedz pilngadību! Šī vēstule domāta arī Labklājības ministrijai!” ierakstu sociālajos tīklos iesāk Sarmīte no Smiltenes, kura ir māte bērnam ar invaliditāti.
“Labdien! Sakiet lūdzu,kā izdzīvot ar 352 eiro? No brīža, kad bērns invalīds no dzimšanas ir sadniedzis 18 gadus.
Esmu mamma diviem bērniem, Patriks invalīds no dzimšanas, diagnozes:akls, nedzirdīgs, smags cns smadzeņu bojājums, hidrocefālija, autisms, garīga smaga atpalicība, celiakija,epilepsija, kaulu pareperēze, ķermeņa kaulu deformācija utt.var uzskaitīt un uzskaitīt. Otrs bērns 3.klases skolnieks.
Bērnus audzinu viena, nav iespējas papildus iet strādāt, jo Patriks ir pieskatāms 24.stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā.
Godprātīgi pildu savus mātes pienākumus, jo nepieņemu pat domu ievietot aprūpes iestādēs, jo tas ir mans bērns un viņš ir pelnījis dzīvot ģimenē, kur par viņu rūpējas un mīl, rakstu raudot, jo valsts mani ir nospiedusi uz ceļiem, celiakias pabalsts noņemts, Jums liekas, ka pēc 18 gadiem ēst vairs nevajag, bet Jūs taču ēdat, Jūsu bērni ēd?! Kapēc manam bērnam jāpaliek ar tukšu vēderu, viņš nevar aiziet un nopelnīt sev pārtikai?!
Pamperiem atlaide 50 procenti, Jums noteikti nav pat nojausmas, cik tādam bērnam nepieciešami pamperi, jau tagad pērku lētākos un piepērku trūkstošos, jo jebkuram skaidrs, ka ar 90 pamperiem par maz…
Ej uz nākamo lapu, lai lasītu tālāk!