Pastaigas – tikpat veselīgas kā skriešana. Kā pareizi staigāt, lai būtu labums?

Foto – Pixabay

Ja esat nolēmis vai arī jau sācis nodarboties ar staigāšanu, protams, jāievēro pareizs uzturs. Par diētas pamatu jākļūst putraimiem un to izstrādājumiem, kliju vai pilngraudu maizei, dārzeņiem, liesai gaļai, putnu gaļai, zivīm, liesiem piena produktiem.

Iespējami mazāk jāēd saldumi, konditorejas izstrādājumi no baltajiem miltiem un saldie augļi: arbūzi, melones, vīnogas, banāni (tos labāk aizvietot ar āboliem, granātāboliem, citrusaugļiem vai meža ogām). Sāls daudzumu vēlams ierobežot līdz 3 gramiem dienā.

Dodoties pastaigā, noteikti jāņem līdzi dzeramais – tīrs vai ar dzērveņu vai citrona sulu atšķaidīts ūdens. Tas jādzer pēc treniņa, negaidot, kad parādīsies slāpes. Ja gājiens bijis pastaigas solī, pietiks ar pusglāzi ūdens, ja slodze bijusi intensīvāka, jāizdzer ne mazāk kā glāze pirms un pēc treniņa. Kopumā dienā jāizdzer 1,5 litri ūdens (kafija un tēja neskaitās).

Saudzējiet kājas!
Rūpējoties par organismu kopumā, nedrīkst aizmirst pašu galveno – kājas. Tām nodarbību laikā jājūtas ērti. Staigāšanai jāizvēlas piemēroti apavi ar platiem purngaliem (tās var būt krosa kurpes). Vēlams, lai apavu zole būtu reljefa, kas nodrošina labu saķeri ar ceļu. Zem papēžiem var palikt elastīgus spilventiņus, kas ejot mīkstinās piesitienu.

Un, protams, apaviem jābūt siltiem (rudens un ziemas periodā) un ūdensnecaurlaidīgiem. Taču jāraugās, lai kājām tajos nebūtu pārāk silti – tas var kļūt par sliktas pašsajūtas cēloni. Tāpēc vasarā labāk izmantot vieglas sporta čības vai ērtas sandales. Lai kājas nenorīvētu, noteikti jāuzvelk kokvilnas zeķes (ziemā – vilnas).

Basām kājām
Tuvāk vasarai, kad zeme būs sasilusi, var novilkt apavus un staigāt basām kājām – tas dos teicamu atveseļojošu efektu.

Sīkie akmentiņi, zariņi, zemes grambas kairinās kāju pēdu bioloģiski aktīvos punktus, tā rosinot galvas smadzeņu un iekšējo orgānu – sirds, aknu, nieru, kuņģa, zarnu trakta, plaušu – darbību. Ārstnieciskos nolūkos vislabāk staigāt pa pļautu zāli vai sīkiem olīšiem.

Cilvēkiem ar plakano pēdu ieteicams basām kājām staigāt pa mežu – tas palīdz izlīdzināt pēdas konfigurāciju. Lai uzlabotu pašsajūtu un iemantotu vieglu, skaistu gaitu, staigāt basām kājām var arī mājās, dārzā, īsāk sakot – visur, kur vien iespējams. Bet vēl labāk pabradāt pa rīta rasu vai ūdeni – šī procedūra nostiprinās organisma imūnsistēmu un aktivizēs hormonu izdalīšanos no iekšējās sekrēcijas dziedzeriem.

Starp citu, ir zināms, ka senatnē šādā veidā ārstēja tromboflebītu. Pēc lietus var pastaigāt pa slapju zemi vai asfaltu, bet mājās – pa mitru grīdu vai paklājiņu, pie katra soļa augstu ceļot kājas. Tādai staigāšanai var veltīt 15–45 minūtes. Kad kājas nosalušas, tās jānomazgā siltā ūdenī, dvielī jānosusina un jāuzvelk kapzeķes. Taču atcerieties vienu – epizodiskas pastaigas nedos jūtamu labumu, atveseļojošo efektu var sajust tikai tad, ja treniņus veic regulāri vismaz trīs nedēļas.

Kādā krāsā ir soļi?
Visi, kas nodarbību laikā grib uzlādēt organismu ar enerģiju, var izmantot tā saukto enerģētisko staigāšanu. Šādā treniņā kājas pie zemes jāliek ar vieglu piesitienu – tā tiek aktivizēti pēdas bioloģiski aktīvie punkti un stimulēta nieru un uroģenitālās sistēmas darbība.

Brīdī, kad kāju liek pie zemes, jāiztēlojas enerģija, kas nāk no zemes un pa kājām un muguru plūst uz augšu, piepilda ķermeni, bet pēc tam atkal aizplūst atpakaļ. Var arī iztēloties, ka šai enerģijai ir krāsa – piemēram, gaiši zila.

Lūk, no zemes parādās gaišzils starojums, tas plūst augšup pa kājām, pa muguru, piepilda galvu un pēc tam pa to pašu ceļu atkal aizplūst. Pāris minūtēs to var atkārtot vairākas reizes. Pēc tam var krāsu mainīt: iztēloties, ka no zemes izplūst zila gaisma, kas tāpat piepilda visu ķermeni līdz pat pakausim, un atkal pazūd zemē.

Var iedomāties, ka ķermeni secīgi piepilda violeta, sarkana, oranža, zaļa krāsa… To darot, nedrīkst aizmirst pareizi elpot – jāieelpo caur degunu, bet jāizelpo caur muti: 2 soļi – ieelpa, 2 soļi – izelpa. Var iemācīties arī sajust, kā kopā ar izelpu aizplūst viss sliktais, nepatikšanas un slimības… Pēc tam, kad cauri ķermenim būs izgājušas visas varavīksnes krāsas, noteikti sajutīsiet enerģijas pieplūdumu.

Padomi iesācējiem
* Tiem, kas sirgst ar kādu nopietnu slimību, nav vēlams staigāt klusās vietās, kur nav cilvēku un kur vajadzības brīdī var nebūt neviena, kas varētu palīdzēt. Neejiet staigāt, ja laukā ir ļoti auksts, vējains vai pretēji – pārāk karsts.

* Pusmūža cilvēkiem nevajadzētu uzreiz sākt trenēties pēc intensīvās programmas. Iesildīšanās jāveic lēnā tempā, bet vingrojumi muskuļu pastiepšanai – uzmanīgi, bez rāvieniem.

* Grūtniecēm staigāšana ir obligāta (ja grūtniecība norit bez sarežģījumiem). Tas palīdz uzlabot miegu, saglabāt muskuļu tonusu, nostiprināt nervu sistēmu, normalizēt zarnu trakta darbību un paātrināt organisma atjaunošanos pēc dzemdībām. Staigāšana jāveic pastaigas solī, bet, ja pašsajūta atļauj, 3–5 minūtes var iet arī paātrinātā solī. Kopējais treniņa laiks – pa pusstundai 4–7 dienas nedēļā.

Jāpārbauda pulss – tas nedrīkst būt biežāks par 140 sitieniem minūtē. Pastaigai jāizvēlas piemērotas vietas, un būs tikai labāk, ja kāds no tuviniekiem vai draugiem piebiedrosies. Muskuļu pastiepšana jāizdara ļoti piesardzīgi. Nedrīkst aizmirst par ūdeni – fiziskas slodzes laikā šķidruma zudums organismā palielinās, un to pirmām kārtām sajūt gaidāmais bērniņš.

Pievienot komentāru