Barošana ar krūti – tas nav viegli, it īpaši sākumā. Bet mēs dzirdam tikai vienu lietu: “Krūts barošana ir pats labākais”. Nožēlojami, bet nezināmu iemeslu dēļ daudzas jaunās mātes netiek brīdinātas, ka tas varētu radīt dažas problēmas…
Remi Pīrsa nolēma ņemt šo jautājumus savās rokās. Viņa uzrakstīja rakstu, kas aprobežojās tikai ar dēla barošanu.
Viņa stāsta sīkāk par procesa “smalkumu”. Atzīmē, ka daudzas problēmas, ar kurām nācās saskarties, nebūt nav sīkumi. Pīrsas mērķis ir mainīt šo situāciju, un runāt par patieso realitāti.
“Tas ir mastīts” apgaismo māte. Tālāk viņa apraksta to, kas vēl viņu sagaidīja vēl pēcdzemdību palātā.
“Piens parādījās tikai pēc 5 dienām. Es nezināju, ka tas var prasīt tik daudz laika. Es pat nezināju, ko nozīmē “parādīsies piens” (neviens nekad man par to nav stāstījis).”
Pīrsa bija vienīgā māte palātā, kura mēģināja barot ar krūti. “Vēl viena mēģināja. Taču 12 stundas vēlāk arī viņa pārgāja uz maisījumu, jo “nebija piens” (šķiet, arī viņu neviens nebija mācījis). Kamēr citi zīdaiņi gulēja ar pilnu vēderu, mans dēls kliedza un raudāja. Es piespiedu viņu pie sevis. Kas ir “klastera barošana”? Neviens man nestāstīja.”
Atgriežoties mājās, problēmas tikai pieauga. Pīrsai sasprēgāja krūšu gali un krūts barošana pārvērtās par īstu elli. “Neviens teica, ka tas būs tik sāpīgi.”
Remi izvairījās barot savu dēlu uz ielas. Viņa deva priekšroku skriešanai mājās vai meklēja tualetes. Viņa uzskata, ka tas ir iemesls mastīta attīstībai.
“Tas noveda pie kanālu blokādes. Laikā, kad top šis raksts, es brīvi baroju savu dēlu uz ielas, un tagad es saprotu, kāpēc tiešām ir vērts to darīt. Es nosūtīju to atpakaļ sabiedrībā!”
Pīrsa saka, ka vienu nakti pamodās ar tipiskiem infekcijas simptomiem- drudzis, drebuļi un paaugstinātu temperatūru. No rīta bija briesmīga vemšana, bet vakarā bija attīstījusies sepse.
Remi tika aizvesta uz slimnīcu. Tur viņu atsāpināja ar morfiju un deva antibiotikas. Viņa nebija mājās divas dienas – viņa tiešām ilgojās pēc sava dēla.
Ej uz nākamo lapu, lai lasītu tālāk!