Vairums pētnieku piekrīt, ka sākotnējais cilpas pielietojums patiešām bija krekla pakāršanai uz āķa. Vispirms cilpa parādījās uz parasto strādnieku, kas strādāja smagu fizisku darbu, apģērba.
Uzsākot darbu, viņi novilka kreklu un ietērpās kombinezonos. Un tāpēc, ka lielu individuālo skapīšu nebija, visi pakāra kreklus uz āķiem.
Pēc vairākiem izmēģinājumiem un kļūdām izrādījās, ka vislabākais ir šūt cilpiņu uz muguras. Ja tā būtu uz apkakles, tā var viegli berzēt kaklu, un pati cilpiņa var līst ārā. Tāpēc cilpu piešuva vietām kur savienojas apkakles daļa ar muguras daļu.
Laika gaitā strādniekiem ieviesa skapīšus maiņas drēbēm un krekli karājās uz tērauda pakaramajiem. Tomēr cilpiņa uz daudziem modeļiem palika, lai gan tagad tā veic vairāk dekoratīvu, nevis praktisku funkciju.
Starp citu, Hārvardas universitātē pastāvēja romantiska tradīcija, kas saistīta ar šiem krekliem. Puiši, kas bija attiecībās, cilpas izgrieza no aizmugures daļas, tādējādi parādot visiem, ka viņu sirds ir aizņemta.
Lūk, cik vienkāršs izskaidrojums elementam kreklu mugurpusē!
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: ofigenno.cc