“Es esmu ļoti skrupuloza personīgās higiēnas jautājumos. Kad pienāk laiks, es rūpīgi gatavojas vizītei pie ginekologa un nekad tās neizlaižu.”
Šajā liktenīgajā nedēļā man bija paredzēta vizīte pie ārsta tieši pirms nedēļas nogales. Bet agri no rīta, pāris dienas pirms paredzētās vizītes, ārsts man piezvanīja un lūdza nākt nedaudz agrāk, proti, pēc stundas! Es jau biju padarījusi visus mājsaimniecības darbus, tāpēc es nolēmu pieņemt lūgumu.
Es uzreiz skrēju uz vannas istabu. Ar personīgo higiēnu man viss kārtībā, nepadomājiet neko sliktu, bet tad nebija laika, tāpēc es satvēru nelielu auduma gabalu, kas karājās uz izlietnes, saslapināju un apkopu to vietiņu. “Nu, tas ir izdarīts” – es domāju, un devos pie ārsta.
Ginekologa kabinetā es uzreiz apsēdos vajadzīgajā stāvoklī ar kājām uz ginekoloģiskā krēsla. Atklāti sakot, šis process nekad man nav diez ko paticis. Tieši tāpēc es pagriezos pret logu un domās iztēlojos kā skrienu pa margrietiņu lauku kaut kur Parīzē.
Ārsts sāka pārbaudi, bet viņa reakcija nedaudz mani apdullināja. “Wow, jums ir šeit īsti svētki! Šodien jūs esat īpaši pacentusies, vai ne?” Tajā brīdī es vēl nesapratu, ko viņš ar to domā…
Pēc procedūras es atgriezos mājās un jau biju aizmirsusi par incidentu, kad meita pieskrēja pie manis ar jautājumu:
– Mammu, tu neesi redzējusi manu lupatiņu, kas karājās uz izlietnes?
Es pajautāju, vai viņa nevar paņemt citu, uz ko viņa atbildēja:
– Bet man vajag tieši šo! Es tajā ietinu visus savus spīdumiņus!
Un tad es visu sapratu… es diez vai kādreiz vēl iešu pie tā paša ārsta…”
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: ofigenno.cc