Osteoporoze ir kaulu atrofija, kas notiek, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos.
Klusais zaglis: tā mediķi dažkārt mēdz dēvēt osteoporozi – vienu no visizplatītākajām skeleta slimībām, kas, samazinoties hormonu ražošanai organismā, rodas gados vecākiem cilvēkiem.
Osteoporozi var izraisīt arī mazkustīgums, reimatoīdais poliartrīts, dažu iekšējās sekrēcijas dziedzeru (vairogdziedzera, virsnieru dziedzeru, hipofīzes) pastiprināta darbība, dažu medikamentu ilgstoša lietošana. Līdz ar osteoporozes veidošanos krasi pieaug kaulu lūzumu risks krišanas gadījumā (kas veciem cilvēkiem galvas reiboņa vai citu iemeslu dēļ mēdz notikt).
Pierādīts, ka osteoporozes attīstību rosina smēķēšana, jo nikotīns nomāc hormonu ražošanu organismā.
Tāpēc smēķējošām sievietēm menopauze iestājas daudz agrāk nekā tām, kurām šis netikums nepiemīt.
Alkoholisma gadījumā organismā rodas izteikti metaboliskie traucējumi, kas bremzē kaulaudu veidošanās procesu. Osteoporozes attīstību rosina arī trausla ķermeņa uzbūve, mazkustīgs dzīvesveids, krasa fiziskās aktivitātes samazināšana jaunām sievietēm, kuras to vai citu iemeslu dēļ pārtrauc nodarboties ar sportu. Vairāk osteoporozei ir pakļautas sievietes ar gaišu ādu un gaišiem matiem.
Taču pats galvenais osteoporozes attīstības faktors ir kalcija trūkums. Zems kalcija daudzums organismā var būt saistīts gan ar tā nepietiekamu uzņemšanu kopā ar ēdienu, gan kā uzsūkšanās procesa traucējumu sekas.
Lai kavētu osteoporozes veidošanos, ļoti būtiski ievērot uztura režīmu. Ikdienas racionā obligāti jābūt pietiekamam daudzumam kalcija – vismaz 1000 mg, pusmūža gados – 1500–2000 miligramu. Visvairāk kalcija satur piena produkti (piens, biezpiens, siers), no tiem organisms šo minerālu uzsūc gandrīz pilnībā.
Litrā piena ir 1000 mg kalcija, aptuveni tikpat 100 gramos Krievijas, Holandes siera. Daudz kalcija ir žāvētās aprikozēs, mandelēs, selerijā, zivīs. Vajadzības gadījumā ārsts izraksta kalcija preparātus – vairāk šā minerāla ir kalcija karbonātā, mazāk – kalcija glikonātā.
Kalcija karbonātu ieteicams lietot cilvēkiem, kam ir normāla vai paaugstināta kuņģa sekrēcija, bet kalcija citrātu, gluži pretēji, kuriem ir hipo- vai anacīdie stāvokļi. Pēdējā laikā parādījušies preparāti kalcijs forte, kura viena tabletīte satur 500 mg jonizētā kalcija, kā arī kalcija sāļu kombinējumu ar D vitamīnu. Šā vitamīna klātbūtne uzlabo kalcija uzsūkšanos.
Kur ņemt kalciju?
Osteoporozes ietekmē ar gadiem tiek zaudēta kaulu masa. Kauli kļūst trausli un viegli lūst. Visbiežāk cieš mugurkaula, priekšpleca un gūžas kauli. Viena no pirmajām nekļūdīgajām osteoporozes pazīmēm ir auguma samazināšanās par dažiem centimetriem.
Agrīna pazīme (īpaši veciem cilvēkiem), ka organisms ar uzturu nesaņem pietiekami daudz kalcija, ir bezmiegs un uzbudinātība. Kāpēc? Kalcijs arī savalda stresa reakcijas un piedalās muskuļu un nervu sistēmas darbā.
Lai organisms saņemtu nepieciešamo kalcija daudzumu, var lietot olu čaumalu pulveri – atkarībā no vecuma no 1,5 līdz 3 g dienā. Starp citu, olu čaumalas ar citronu sulu labi palīdz bērniem pret rahītu.
Ieteicams arī lietot maisījumu, kas sastāv no 10 daļām jodētā sāls un 1 daļas sausā ģipša (nopērkams aptiekās). Maisījumu lieto kā parasto sāli kopā ar ēdienu.
Taču katrai medaļai ir divas puses, un kas par daudz – tas par skādi. Lai nerastos hiperkalcēmija, periodiski jāpārbauda kalcija un fosfora daudzums urīnā un asinīs.