Elīna pirms kāzām grimst grūtās pārdomās: nevarot pieņemt lēmumu precēties vai neprecēties ar Kārli, jo viņai ir aizdomas, ka viņam patīk iedzert. Meitenes tēvs bijis alkoholiķis, un ģimene ir stipri cietusi no viņa atkarības.
Ģimenei vienmēr trūcis naudas, Elīnai uz skolu bijis jāiet novalkātās drēbēs. Kārlis šad un tad pēc darba izdzerot pudeli alus.
Ja tagad tikai alus, spriež Elīna, nav nekādu garantiju, ka viņš vēlāk nesāks dzert ko stiprāku un daudz biežāk nekā tagad. Tāpat, kā to darīja tēvs. Labāk būtu bijis, ja viņš būtu pilnīgs atturībnieks. Elīna saprotot, ka tas laikam nav iespējams, turklāt puisim ir daudzas citas īpašības, kas viņai patīkot.
VAIRĀK LASI RITAS LASMANES GRĀMATĀ “KĀ ATRAST VĪRIETI, KAS PĒC IESPĒJAS MAZĀK KAITINĀTU”
Īpaši patīkot, ka viņš ir ļoti gādīgs un viņam nepatīkot tusēt ar citiem puišiem. Un pēdējais, īstenībā, esot vislabākais, jo tēvs dzerstījies kompānijās un caurām dienām nenācis mājās. Māte jukusi prātā: vai vīrs sveiks un vesels, vai nemētājoties piekauts kaut kur grāvī. Un vēl māte mēdza piekodināt: tu tikai, meitiņ, neapprecies ar dzērāju….
Kaut gan nereti psihe izstrādā ļaunu joku un pieļauj, ka partneris uzvedas tā, kas nemaz nav bērnībā paticis tēva uzvedībā. Viena atkarība šķiet mazāk bīstama par citu. Turklāt partnera atkarība kā tāda šķiet labāk pazīstama nekā neatpazīstama neatkarīga uzvedība. Šo stāstu man pauda kāda meitene, kas savu problēmu cēloni saskatīja pavisam citā attiecību jomā — seksā.
Annas tēvs alkoholiķis dzērumā esot dzinis ģimeni ārā no mājas, un viņa bērnībā kopā ar māti esot bijusi spiesta slēpties malkas šķūnī, kamēr tēvs aizmidzis, precīzāk sakot, nolūzis. Meitene atceras, cik ļoti ziemā esot salis. Iet pie kaimiņiem sasildīties māte esot atteikusies, jo bijis kauns no viņiem. Ikreiz pēc varmācības akta tēvs esot asaraini lūdzis piedošanu un neesot mātei ļāvis sakravāt mantas un doties prom. Gan varmācīgā ārādzīšana, gan tēva manipulācijas, neļaujot izkļūt no upura lomas, atstājis Annas psihē dziļu traumu.
Savukārt puisis, ar ko viņa tagad ir kopā, lieto narkotikas, tas neesot alkohols, un no mājas ārā arī nedzenot. Puisis esot noslēgts, ar savām emocijām un pārdomām nedalās, bet arī nemanipulē. Kad jautāju, vai Annu apmierina tas, ka mīļotais vīrietis ir narkomāns, Anna mirkli paklusēja, tad nedroši minēja — nepatīkot gan, jo tas atspoguļojoties intīmajā dzīvē, proti, to bojā, bet visādi citādi viņš esot labs un meitene gribot palikt kopā ar viņu. Kā jūs domājat, vai viņi ilgi paliks kopā?
Savukārt pat vienā ģimenē augušām māsām var būt dažādi viedokļi.
Kate apgalvo, ka viņai bērnībā riebies iedzēris tēvs. Viņa neesot varējusi saprast, kā cilvēks, kas agrā bērnībā nozīmēja tik daudz, ir spējīgs neadekvāti uzvesties, nesakarīgi mēļot un streipuļot. Tas viņu biedējis, ko pastiprināja mātes agresīvā uzvedība pret ieskurbušo tēvu. Kates māsa Marga savukārt smiedamās stāsta, ka viņai gan tīri labi paticis, jo tad, kad tēvs iedzēris, vienmēr bijis dāsns un izsniedzis pieprasīto kabatasnaudas palielinājuma piemaksu, citiem vārdiem, piecīti.
Margai šķitis, ka māte dusmojoties ir netaisna pret tēvu. Kā var dusmoties uz tik labsirdīgu cilvēku, kam nav žēl apdāvināt savu bērnu. Tāpēc pieaugušās dzīvē viņai nav iebildumu pret vīra apskurbumu, jo tad taču viņš kļūstot vēl dāsnāks. Galīgi neesot skaidrs, kāpēc māsa tā pārdzīvo, ka viņas puisis viesībās iedzerot. Viņš taču neesot nekāds alkoholiķis. Marga rezumē: viņa laikam esot tēva meita, bet māsa Kate — mammas meita. Pēc visa spriežot, māsas šajā jautājumā nostājās katra savā pusē.
Piemērus ar alkoholismu piesaucu tāpēc, ka tie ir visai izplatīti. Bet tikpat labi sievieti var mulsināt un biedēt iecerētā neizlēmīgums, nespēja prognozēt notikumu iznākumu, vieglprātīga attieksme pret naudu utt. Tātad mums visiem jau bērnībā veidojas priekšstati, kā drīkst un kā nedrīkst uzvesties mūsu Ideālais Vīrietis. Un šie priekšstati tiek ieseivoti zemapziņā.
Meitenes, ja jūs plānojat bērnus, tad noteikti paturiet prātā, ka viena no lielākajām vecāku atbildībām ir spēja iemācīt saviem bērniem prasmi sadzīvot un, atļaušos apgalvot, produktīvi komunicēt ar Pareizo jeb Ideālo Partneri. Varbūt jūsu bērnam netiks kāds pulciņš, kāda ārpusskolas nodarbība, bet, ja jūs ieliksit pozitīvas kopābūšanas pamatus, jūsu bērns pieaudzis noteikti būs veiksmīgāks nekā tas, kam bērnībā vecāki nodrošināja ašpadsmit ārpusskolas nodarbību, bet ģimenē valdīja nesaskaņas un atsvešinātība.
Ja bērns audzis nepilnā ģimenē, proti, viņu audzināja tikai viens no vecākiem, tad Mīlas Kartē tajā vietā, kur jābūt ierakstam, kā jāuzvedas partnerim, pārsvarā ir romantizēts, lasiet nereāls, priekšstats par pretējā dzimuma uzvedību partnerattiecībās, kas ir stipri neatbilstošs realitātei. Šis priekšstats gūts no obligātās literatūras, fi lmām, grāmatām, draugu ģimenēm. Saprotams, ka jaunietim no nepilnas ģimenes ir daudz grūtāk saprast, tieši kāds partneris vajadzīgs, un viņš daudz biežāk kļūdās, viļas un maldās meklējumos.