Laikam kļūstot siltākam, tuvojas arī bērzu sulu sezona. Kamēr daļa cilvēku tās tecina savām vajadzībām, citiem sulu tirdzniecība ir papildu ienākumu avots. Vai šāda tirdzniecība ir legāla un ko svarīgi ņemt vērā pircējiem, pēta LTV Ziņas.
Latviešiem aprīlis vēsturiski ir bijis sulu mēnesis. To var attiecināt arī uz mūsdienām, jo gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju šī gada aprīlī vai nu tecināja, vai iegādājās, vai dzēra bērzu sulas, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS veiktā aptauja.
Bērzu sulas svaigā veidā uztura speciālisti slavē kā organismu attīrošu dzērienu, tās samazina sliktā holesterīna līmeni, veicina svara normalizēšanos, nāk par labu aknām un zobu veselībai.
Nedaudz vairāk nekā puse jeb 51% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem dzer bērzu sulas, 16% tās tecina, un vēl 10% bērzu sulas iegādājas. Kopumā tas veido aptuveni divas trešdaļas jeb 63% Latvijas iedzīvotāju, kas patērē bērzu sulas, pretstatā trešdaļai jeb 37%, kas nedz tecina, nedz pērk, nedz dzer bērzu sulas.
Likumsakarīgi, ka bērzu sulas biežāk tecina lauku teritorijā dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji – gandrīz katrs trešais aptaujātais laucinieks vecumā no 18 līdz 60 gadiem atzīst, ka šogad tecina bērzu sulas.
Savukārt bērzu sulu dzērāji biežāk ir sastopami latviski runājošās ģimenēs – caurmērā sešās no desmit aptaujātajām latviešu ģimenēm dzer bērzu sulas, kamēr citvalodu ģimenēs bērzu sulu patērētāji ir sastopami vidēji četrās no desmit šādām ģimenēm.