Dabas aizstāvji, kas cīnās teju pret katra koka nociršanu, iecerējuši šogad un nākamgad nocirst vairāk nekā 300 hektārus lielu mežu dabas liegumā – nacionālajā parkā. Paradoksāli, ka iejaukšanās dabas procesos paredzēta, lai it kā saglabātu dabisku vidi.
Kā vēsta portāls press.lv, Dabas aizsardzības pārvalde paziņojusi par plāniem šogad Ķemeru Nacionālajā parkā Zaļā purva teritorijā izcirst 236 hektārus koku. Kopumā plānots izcirst 333 hektārus, darbus pabeidzot nākamgad. Tas tiek darīts, lai veicinātu ātrāku purva atjaunošanos. Nav gan saprotams, kādēļ tik nopietni jāiejaucas dabas procesos, lai it kā saglabātu dabisko vidi.
Zaļā purva teritorija atrodas Engures novada Smārdes pagastā, un pagājušā gadsimta vidū šeit tika iegūta kūdra. Purva rietumu daļa tika nosusināta, ierīkojot susinātājgrāvju un savācējgrāvju sistēmu un izrokot un padziļinot Smirdgrāvi (Sēra grāvi), kas purva ūdeņus novadīja Slocenē.
Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados kūdras izstrādi un līdz ar to arī ūdens atsūknēšanu apturēja, jo tā sāka apdraudēt sērūdeņraža minerālūdeņu veidošanos.
Tomēr līdz pat mūsdienām nosusināšanas sistēmas turpināja ietekmēt purva ūdens režīmu. Purvs palēnām sāka aizaugt ar mežu, un no tā izzuda raksturīgās purva sugas. Ienākumi no purva izciršanas tiks ieguldīti degradēto mitrāju turpmākā atjaunošanā, kā arī jaunas tūrisma infrastruktūras attīstīšanā Ķemeru Nacionālajā parkā.
Darbi veikti “Life+” projektā “Ķemeru Nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana”. Projektu finansē Eiropas Komisija un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija.