Diskusija: Vai ierobežot valsts atbalstu vecākiem, kas izvēlas nevakcinēt bērnus?

Foto – Pixabay

Pirms mēneša medijus pāršalkusī ziņa par diviem mirušiem bērniem, kas nav saņēmuši obligātās vakcinācijas, sabiedrībā raisīja diskusijas par vakcīnu nepieciešamību.

Rezultātā portālā manabalss.lv iesniegta iniciatīva par valsts atbalsta ierobežošanu vecākiem, kas atsakās vakcinēt savus bērnus. RīgaTV 24 raidījumā “Mana Balss” nozares eksperti apsprieda iniciatīvu un problēmjautājumus vispārējā vakcinēšanas sistēmā Latvijā.

Sandija Salaka, “Māmiņu klubs” vadītāja Baltijas valstīs, norāda, ka tomēr lielākā daļa iedzīvotāju vakcinējas un Latvijā vakcinācijas aptvere ir ļoti augsta.

Atbildot uz jautājumu, kādēļ vecāki izlemj par labu domai nevakcinēt bērnus, Salaka nosaka, ka ir dažādi iemesli šādai rīcībai: “Tā var būt reliģiska pārliecība, gan filozofisks pasaules uzskats, dzīvesstils – mums šobrīd ir ļoti brīvas iespējas domāt to, ko mēs gribam un ticēt tam, kam mēs gribam. Patiesībā ļoti neliels procents vecāku pēc būtības patiešām ir pret vakcināciju, lielākā daļa tomēr iet pie saviem ārstiem un veic šo vakcināciju tā, kā tā ir paredzēta Valsts imunizācija programmā.”

Viņa norāda, ka ir normāli dzirdēt skaļākus viedokļus par šo tēmu, tādēļ izteiktu problēmu šobrīd nesaskata.

Savukārt zvērinātā advokāte Solvita Olsena atklāj, ka šo tēmu televīzijā komentējusi jau pirms 10 gadiem un nekādas izmaiņas nav notikušas: “Es, pirmkārt, sagaidītu no valsts iestādēm, lai tās izdara to, kas viņām ir jādara. Īsti tādu aktīvu valsts iestāžu darbību šajā jomā neesmu redzējusi. Tādēļ tagad priekšplānā izvirzās cilvēki, kas kādu savu privātu pārliecību dēļ tagad ļoti skaļi atspoguļo dažāda veida mītus par to, ka vakcīnas ir sliktas pēc būtības – tā ir problēma.”

“Ja mēs gribam kaut ko sasniegt, mums ir svarīgi, lai cilvēki saprot ko viņi dara – tajā skaitā par vakcināciju,” piebilda advokāte.

Inguna Vecvagare, Latvijas homeopātu asociācijas prezidente, uzsver, ka mēdz būt arī objektīvi iemesli, kādēļ bērnu tomēr nevar vakcinēt un tieši šie gadījumi ir jāizvērtē visvairāk: “Tas, kas pilnīgi izkrīt no konteksta ir individuālās lietas. Tieši tas viens no simta, kuram objektīvu iemeslu dēļ vakcināciju izdarīt nevar un gadījumā, ja tā lieta netiek ņemta vērā, šis bērna intereses tiek ignorētas – viņš ir upuris.”

Vecvagare pauda, ka Latvijā nav objektīva statistika par blaknēm vai sliktu pieredzi ar vakcīnām, tādēļ viņa uzskata, ka tieši šādus gadījumus vajadzētu fiksēt un no tiem izdarīt kādus secinājumus nākotnei.

Diskusijas noslēgumā Sindija Salaka piebilda, ka iesaka vecākiem skatīties, kādai informācijai viņi seko, jo ne viss, kas tiek rakstīts internetā, ir droša un patiesa informācija: “Galu galā vecāku atbildība 21. gadsimtā ir drošu informācijas avotu izmantošana – viņi pakonsultējās gan ar savu ārstu, ja šī informācija nav pietiekama, var paskatīties Veselības ministrijas informācijas lapās.”

Salaka gan noteica, ka personīgi nepiekrīt šai iniciatīvai, jo uzskata, ka vecākus sodīt tādā veidā nedrīkst, jo no tā cietīs arī paši bērni.

Kā piemēru, no kura mācīties, viņa norādīja uz Ameriku, kurā tika intervēti vairāki ārsti, kas pauda viedokli, ka tieši izsvērtā saruna, kurā no visām pusēm tiek izklāstīta situācija, būtu nepieciešama. Tāpat viņa uzskata, ka, iespējams, arī pirmsdzemdību kursos vajadzētu iekļaut informāciju par bērnu vakcinēšanu un tādā veidā izglītot vecākus.

“Es uzskatu, ka ir citi veidi, kā vecākus izglītot un, ticiet man, Latvijā tie nav izmantoti,” teica Salaka.

Raidījums “Mana balss” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “”Mana balss” saturu atbild RīgaTV 24.

Pievienot komentāru