Kauli kļūst trauslāki jau pēc 30. Kas palīdz tos stiprināt?

Daudzi uzskata, ka trausli kauli un kā rezultāts – bieži to lūzumi ir tikai gados vecāku cilvēku nelaime. Tā nav, jo pēc 30 gadiem, kad skelets sasniedzis maksimālo izturību, organisms arvien sliktāk uzsūc kalciju, bet kalcijs, kā zināms, ir pats galvenais kaulu būvmateriāls.

Savukārt tas kalcijs, kas kaulos jau ir, pamazām sāk izskaloties laukā. Notiek tā sauktā kortikālā slāņa – kaula ārējās kārtiņas, pašas cietākās vielas cilvēka organismā – noārdīšanās. Par laimi, šis process nav neatgriezenisks – kaulaudu bruņas iespējams atkal padarīt stiprākas.

Ārsti konstatējuši, ka pieauguša cilvēka organismam diennaktī jāuzņem 800 mg kalcija. Diemžēl mēs šo vajadzību apmierinām labi ja par pusi, tāpēc nav nekāds brīnums, ka kauli lūst, bet osteoporoze kļūst par vienu no izplatītākajām balsta–kustību aparāta slimībām.

Otrs kaulu trausluma cēlonis ir aizraušanās ar dažādām notievēšanas diētām, jo vairumā gadījumu tās tiek balstītas uz to, ka viss liekais no ķermeņa tiek izvadīts kopā ar urīnu. Tieši tā kalcijs pamet mūsu kaulus: jo vairāk šķidruma izdalās no organisma, jo trauslāki kļūst kaulaudi.

Uztura viltībiņas
Galvenais kalcija avots ir olu čaumalas un biezpiens. Šķiet, kas varētu būt vēl vienkāršāk – ēd biezpienu, pārkaisītu ar pulverī samaltām čaumalām, un kauli atkal būs stipri. Patiesībā viss ir daudz sarežģītāk. Kalcijs ir elements, kas ļoti grūti uzsūcas, tāpēc, nonācis organismā, tas, ja tā var izteikties, iziet tam cauri gandrīz vai tranzītā. Audi saņem ne vairāk kā 10–15% kalcija, kas, protams, ir daudz par maz, lai kaulu kortikālais slānis varētu atjaunoties.

Visa nelaime ir tā, ka kalcija pārstrādei nepieciešams ļoti daudz vitamīnu un mikroelementu, kurus ar parasto uzturu cilvēks praktiski nesaņem.

No kā lielākoties sastāv mūsu ikdienas ēdienkarte? No kartupeļiem, makaroniem, cīsiņiem vai sardelēm, grilētas vai kūpinātas vistas gaļas, dažādām desām, tējas vai kafijas, smalkmaizītēm… Visi šie vidēji statistiskie produkti praktiski nesatur C un D3 vitamīnu, boru un magniju – vielas, kas ārkārtīgi nepieciešamas kalcija pilnvērtīgas uzsūkšanās procesam.

* Visvairāk D3 vitamīna ir mencu aknās un zivju eļļā. Pilnīgi pietiek dienā izdzert 1–2 ēdamkarotes zivju eļļas vai apēst 100–150 g akniņu, un organisma vajadzība pēc šā vitamīna būs apmierināta. Bet, ja zivju eļļu nekādi nav iespējams iedabūt mutē un norīt (daudzi cilvēki nepanes tās garšu un aromātu), bet regulāri pirkt mencu aknas rocība neatļauj, ir vēl cits variants – ne retāk kā 2 reizes nedēļā uzturā lietot treknas jūras zivis: paltusu, skumbriju, siļķi.

* Bors organismā veic specifisku funkciju: tam tiek piešķirta katalizatora loma daudzās ķīmiskajās reakcijās, pateicoties kurām notiek galvenā kaulu struktūru būvmateriāla kalcija uzsūkšanās. Tas neļauj kalcijam un magnijam nepieļaujami lielā daudzumā kopā ar urīnu izdalīties no organisma. Proti, ja bors organismā ir pietiekamā daudzumā, kalcijs uzsūcas lieliski, un locītavu kaites neattīstās. Turklāt bors ietekmē arī D vitamīna pārveidošanos organismā, kas tāpat palielina kalcija uzsūkšanās iespējas. Gados vecākiem cilvēkiem bors kavē osteoporozes attīstīšanos, jo nepieļauj kalcija izskalošanos un kaulu struktūras noārdīšanos. Visvairāk šā elementa ir tomātos, bumbieros, ābolos, sarkanvīnā, rozīnēs, žāvētās plūmēs, zemesriekstos, mandelēs, datelēs, medū, jūras produktos.

* Gandrīz puse no visa organismā esošā magnija ir paslēpta tieši kaulos. Magnijs ir ne tikai ļoti svarīgs kaulus veidojošs elements; tas it kā piesaista kalciju, tādējādi neļaujot tam izšķīst. Visvairāk magnija satur augu valsts izcelsmes produkti, īpaši kviešu klijas, saldas mandeles, zirņi, aprikozes, baltie galviņkāposti.

* Jo vairāk organismā ir C vitamīna, jo vieglāk produkti atdod tajos esošo tik nepieciešamo kalciju. Kortikālo slāni teicami atjauno kokteilis no citronu sulas un olu čaumalu pulvera: ēdamkaroti pulvera aplej ar glāzi svaigi spiestas citronu sulas, 5–7 dienas nostādina un lieto pa tējkarotei 2–3 reizes dienā. Šo līdzekli nedrīkst lietot vienīgi tie cilvēki, kuriem ir kāda kuņģa-zarnu trakta kaite. Viņiem ieteicams uzturā vairāk lietot jāņogas, brūklenes, dzērvenes, ērkšķogas un no šīm ogām vārītus ķīseļus un ievārījumus, kā arī skābētos kāpostus.

Līdztekus ēdienkarti var bagātināt ar skābpiena produktiem: jogurtu, kefīru, rūgušpienu, paniņām. Bagāts ar viegli uzsūcamo kalciju ir piens, taču daudzi pieaugušie pienu nelieto, jo tas viņiem izraisa kuņģa darbības traucējumus, bet reizēm arī sāpju sajūtas un atraugas.

E vitamīns
Savulaik, izpētījuši E vitamīna sastāvā esošās vielas, zinātnieki tās daudzsološi nosauca par tokoferoliem, kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “bērna dzimšanu nesošie”, jo ļoti cerēja, ka tās palīdzēs atrisināt neauglības problēmas.

Diemžēl eksperimenti šīs cerības neattaisnoja. Toties tika atklātas citas, patiesi pārsteidzošas šā vitamīna īpašības. Taču iesākumā bija vēl viena vilšanās: izrādījās, ka cilvēka organisms praktiski nekādi nereaģē uz šā vitamīna deficītu. Patiesībā šā deficīta nemaz nav. Amerikāņu dietologi divus gadus novēroja brīvprātīgos eksperimenta dalībniekus, kas ieturēja diētu bez E vitamīna, bet pēc tam par lielu pārsteigumu konstatēja, ka visu šo cilvēku asinīs joprojām eksistē šis vitamīns.
Mūsdienu zinātne ir pierādījusi: ja E vitamīna koncentrācija asinīs ilgstošu laiku ir zema, pastāv risks saslimt ar aterosklerozi, trombozi, muskuļu distoniju, infekcijas slimībām, nervu sistēmas kaitēm. Vitamīna diennakts norma pieaugušam cilvēkam ir 8–10 mg dabīgo tokoferolu, ko satur augu eļļas (nerafinētajās to ir vairāk nekā rafinētajās), aknas, putraimi, pākšaugi, olas dzeltenums, siers, rieksti, saulespuķu sēklas, zaļie dārzeņi, graudaugi.
Pērkot preparātus ar E vitamīnu aptiekā, jāpievērš uzmanība tam, ka dabīgais E vitamīns tiek apzīmēts kā d-alfa tokoferols vai RRR-alfa tokoferols. Sintētiskā vitamīna apzīmējums ir dl-alfa tokoferols vai PR-alfa tokoferols.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru