Latvijā šobrīd nav normatīvu aktu mājas un istabas dzīvnieku vairotāju regulēšanai, jo vairākums audzētāju savu nodarbi pozicionē kā hobiju, lai gan lauksaimniecības dzīvnieku audzētāji par tādiem pavairošanas apjomiem var tikai sapņot, uzskata “Dzīvnieku policijā”.
Mājas un istabas dzīvnieku pavairošanā Latvijā ir ļoti lielas problēmas – pārprodukcija, ēnu ekonomika un normatīvā regulējuma trūkums, trešdien Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē sacīja nodibinājuma “Dzīvnieku policijas” valdes locekle Ilze Džonsone.
“Mājas un istabas dzīvnieku pavairošana notiek tādā apmērā, uz kādiem neviens lauksaimnieks darbā ar lauksaimniecības dzīvniekiem nevar pat cerēt. Šobrīd mūsu valstī nav neviena normatīva akta, kas regulētu mājas un istabas dzīvnieku pavairotājus,” sacīja Džonsone, piebilstot, ka attiecīgais uzņēmējdarbības veids, ko mājas un istabas dzīvnieku pavairotāji pozicionē kā hobiju, ir nozīmīgs ēnu ekonomikas segments Latvijā.
Viņa piebilda, ka patlaban Latvijā vērojama mājas un istabas dzīvnieku pārprodukcija. “Ja paskatāmies uz sludinājumiem portālā ss.com, tad tā saucamie šķirnes suņi ir pieejami cenās no 50 centiem līdz 1788 eiro. Vienlaicīgi ir vismaz 500 sludinājumi,” viņa sacīja, norādot, ka Eiropā kopumā mājas mīluļu bizness ēnu ekonomikas īpatsvara ziņā ierindojas otrajā vai trešajā vietā aiz tādām preču grupām, kā piemēram, kontrabandas cigaretes.
Pēc viņas teiktā, iepriekšējā Saeimas sasaukumā izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā tika nodoti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā, kas paredz lētu, ērtu, vispārīgu suņu apzīmēšanu ar implantētu mikroshēmu jeb čipēšanu, taču toreiz obligātā suņu apzīmēšana neguva atbalstu.
Tāpēc “Dzīvnieku policija”, apvienojot 24 dzīvnieku aizsardzības organizāciju viedokļus, ir iesniegusi Saeimā priekšlikumus mājas un istabas dzīvnieku audzētāju legalizēšanai un reģistrēšanas procedūru vienkāršošanai.
“Šie priekšlikumi ir sadzirdēti un četri jaunās Saeimas frakcijas deputāti tos ir iesnieguši kā savus priekšlikumus,” viņa sacīja, aicinot LOSP atbalstīt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā. Šie likuma grozījumi mājas un istabas dzīvnieku pavairotājus “izvestu no ēnu ekonomikas”, jo saimnieciskā darbība būtu jāreģistrē, kā arī suņus turpmāk būtu ļauts čipēt apmācītām personām ne tikai veterinārārstiem, kas padarītu procesu lētāku un plašāk pieejamāku. Tas mazinātu ēnu ekonomiku mājas un istabas dzīvnieku audzēšanas jomā.
LOSP sapulcē attiecīgais priekšlikums tika atbalstīts.
Jau vēstīts, ka 2017.gadā stājās spēkā izmaiņas mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtībā, kas nosaka suņu obligātu apzīmēšanu ar implantētu mikroshēmu jeb čipēšanu, kā arī dzīvnieka reģistrāciju Lauksaimniecības datu centra datubāzē.
Ja prasība par obligāto reģistrēšanu un čipēšanu nav izpildīta, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kā arī pašvaldības policija drīkst uzlikt sodu, kas fiziskajām personām ir no septiņiem līdz 210 eiro, bet juridiskajām – no 15 līdz 350 eiro.
LOSP ir Latvijā lielākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 14 200 ražojošo lauksaimnieku.
LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.