Ja es sāku zaudēt sarunas pavedienu vai domu, dodiet man laiku atcerēties, par ko gāja runa. Neuztraucieties. Neesiet augstprātīgi. Vienkārši ziniet: vissvarīgākā lieta man- būt ar jums. Jūs vienmēr ieņemsiet vissvarīgāko vietu manā sirdī…
Kad manas vecās, nogurušās kājas neļauj man iet tik ātri, cik jums, vienkārši iedodiet man savu roku un pieturiet mani. Es tiesi tāpat sekoju jūsu soļiem, kad jūs tikai mācījāties staigāt… Un tajās dienās man nebija skumji!
Vienkārši esiet nedaudz ar mani. Pacentieties mani saprast. Ļaujiet man manas atlikušās dienas nodzīvot ar mīlestību un siltumu sirdī. Es sargāju laiku, kas pavadīts kopā ar jums un uztveru to kā dāvanu. Ar lielu smaidu un lielu mīlestību pret jums es pabeidzu šo vēstuli. Tikai es gribu jums atgādināt: “Es jūs mīlu, mani dārgie bērni!””
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: marketium.ru