Ja es sāku zaudēt sarunas pavedienu vai domu, dodiet man laiku atcerēties, par ko gāja runa. Neuztraucieties. Neesiet augstprātīgi. Vienkārši ziniet: vissvarīgākā lieta man- būt ar jums. Jūs vienmēr ieņemsiet vissvarīgāko vietu manā sirdī…
Kad manas vecās, nogurušās kājas neļauj man iet tik ātri, cik jums, vienkārši iedodiet man savu roku un pieturiet mani. Es tiesi tāpat sekoju jūsu soļiem, kad jūs tikai mācījāties staigāt… Un tajās dienās man nebija skumji!
Vienkārši esiet nedaudz ar mani. Pacentieties mani saprast. Ļaujiet man manas atlikušās dienas nodzīvot ar mīlestību un siltumu sirdī. Es sargāju laiku, kas pavadīts kopā ar jums un uztveru to kā dāvanu. Ar lielu smaidu un lielu mīlestību pret jums es pabeidzu šo vēstuli. Tikai es gribu jums atgādināt: “Es jūs mīlu, mani dārgie bērni!””
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: marketium.ru
Dzives cikls ko nevar parraut, nekas parak aizskaros te nav. Labak padomajiet par tiem vecajiem kuram nav vairs neviena, neviena kam apciemot, neviena kam aizrakstit.. Padomajiet par tiem..
es ari jau jutu pakausi savus gadus,no tiem nekur nepamuksi. . . negribas jau domat,bet nedomat ,ari vairs nevar. paldies dievinam,no rita piecelos vel pati. . . tatad man vel dota dieva davana,vesela diena,un taa jau nakotne.
Tā tas ir ! Kad mūžs iet uz otru pusi , tad atceros savu mammu un saprotu , ka eju tām pašām izjūtām cauri kā viņa . Neviens nav no tā pasargāts , ja liktenis devis garu mūžu piedzīvot .Katra diena tagad ir dāvana !
Tā nav mammas vēstule. Mamma neraksta vēstuli ar pildspalvu, bet ar sirdi un dvēseli. Te nav absolūti nevienas mammas mīlestības pavediena… Vienīgi tukšums…
Man sāp sirds par tik patiesu vēstuli. Un cik daudziem ir tādas domas un izjūtas, tikai neizliktas uz papīra … Gaidīt un nesagaidīt, runāt – un netopi saprasts….. Pēc tā tukšums sirdī un dvēselē…..
Slikti ka ir bērni kam tas nav zināms, kam iāraksta vēstule
[…] Mātes vēstule bērniem, kas aizkustina līdz asarām. Varbūt arī tava mamma domā līdzīgi […]