Negatīvu emociju ietekme uz mūsu veselību
Stress – jūsu organisma reakcija jebkuru reālu vai iedomātu draudu. Zinātnieki, psihologi no Pitsburgas Kārnegī universitātes konstatēja, ka pat nepamatotam stresam var būt būtiska ietekme uz imūnsistēmu, cukura līmeni asinīs, hormonālo līdzsvaru un daudzām citām organisma fizioloģiskajām īpašībām.
Zinātnieku no Mičiganas štata pētījumi ir parādījuši, ka negatīvās emocijas, piemēram, bailes, dusmas un skumjas palaiž mūsu ķermeņa dabisko reakciju “cīnies vai bēdz”, kas palīdzēja mūsu senčiem izdzīvot bīstamās situācijās. Problēma ir tā, ka šodien, lielākā daļa stresu ir psiholoģiska rakstura. Bet sociālais, mūsdienu cilvēks ierobežo un apspiež vēlmi izmantot agresiju pret savu pāridarītāju. Tas ir, viņš ne vienmēr var pilnībā sekot saviem instinktiem “nolaist tvaiku” un atbrīvoties no negatīvām emocijām. Un tas tikai ievērojami vājina organisma imūnsistēmu. Zinātnieki ir atklājuši saikni starp infekcijas slimību sākumu un progresu (piemēram, gripa, saaukstēšanās, aukstumpumpas) un negatīvām emocijām un stresu. Citiem vārdiem sakot, ja jums ir slikts garastāvoklis, esat bēdīgs, dusmīgs vai jūtat stresu, jums ir lielāka iespēja saslimt ar banālu saaukstēšanos vai gripu.
Pozitīvo emociju ietekme uz organismu
Kad jūs izjūtat prieku, uztraukumu, cerību, vai uzskatāt, ka esat novērtēts, cienīts un mīlēts, jūsu organisms izdala endorfīnus un oksitocīnu. Atšķirībā no negatīvajām emocijām, kas paliek organismā, pozitīvās emocijas palīdz samazināt negatīvo emociju ietekmi mūsu ķermenī.
Turklāt pozitīvas emocijas palielina efektivitāti, nervu sistēmu, uzlabo miegu, stabilizē emocionālo stāvokli, tām ir pozitīva ietekme uz cilvēka hormoniem. Praksē ir pierādījies, ka prieks un uztraukums paātrina atveseļošanos pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām.
Kā kontrolēt savas emocijas?
Iemācieties noteikt, kad esat piedzīvojis negatīvas emocijas. Izpratne par savu iekšējo stāvokli ir atslēga, lai atrisinātu problēmu. Tiklīdz jūs godīgi atzīsiet sev, kādas emocijas izjūtat, tā arī spēsiet analizēt to izcelsmi, mēģināsiet palūkoties uz situāciju no malas. Spēja pasmieties par sevi un mainīt skata leņķi – tā ir liela prasme, kas palīdz izvairīties no daudzām nevajadzīgām emocijām. Turklāt ir pierādīts, ka tikt galā ar stresu palīdz fiziskās aktivitātes, hobiji, pastaigas dabā un mākslas terapija (pieredzes pārnešana uz papīra). Uzbudinājumu un nervozitāti var arī samazināt, lietojot dabiskus, nomierinošus līdzekļus: piparmētru, baldriāna uzlējumus.
Un pats galvenais, atcerieties, ka nekādas problēmas nav jūsu veselības vērtas. Rūpējieties par sevi un neuztraucieties par sīkumiem!
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: marketium.ru