Kādu vakaru, kad spīd Mēness, aizdedziniet sveci un mēģiniet dažas minūtes, ne parko nedomājot, skatīties uz liesmu.
Atslēdzietie savu loģisko prātu, uz brīdi aizmirstiet par problēmām, plāniem un uzdevumiem. Ļaujieties laiskumam, bezdarbībai, pasivitātei.
Kad liesmas vērošana jūsu prātu būs nomierinājusi un domas vairs galvā nespietos, paskatieties uz Mēnesi. Mēģiniet nodibināt ar to iekšēju saikni. Iztēlojieties, ka no savām acīm un sirds sūtāt uz Mēnesi enerģijas plūsmu — gaismas straumi, – maigu, blāvi dzeltenu kā Mēness gaisma.
Iedomājieties, ka Mēness ir dzīva būtne, kas šobrīd ir vispateicīgākā klausītāja un sarunbiedre. Pastāstiet tai kaut ko par savu personīgo dzīvi, piemēram, par mīlestību.
Tā var būt mīlestība bez pretmīlas vai ļoti īslaicīga, pat bērnišķīga. Atcerieties savas siltās un maigās jūtas. Uz mirkli aizmirstiet, ka esat sieviete ar aukstu, vīrisķu prātu.
Kļūstiet vāja, viegli ievainojama – mīlestībā visi ir viegli ievainojami. Nebaidieties! Neviens, izņemot Mēnesi, par to neuzzinās.
Jūs jutīsit, ka dvēseles noskaņojums top gaišāks, pati esat kļuvusi maigāka, labestīgāka, sirsnīgāka. Tātad ir nostiprinājusies jūsu sievišķā daba, jo nodibinot saikni ar Mēnesi, ļaujot tam ieskatīties savā dvēselē, pretī esat saņēmusi tā spēku.