“Nevienam nepatīk runāt par šiem brīžiem pēc dzemdībām. Par to, ko mēs jūtam, kā mūsu ķermenis sāp, kā mēs baidāmies no visa, kas saistīts ar mātes būšanu… Un tikai medmāsas visu saprot.”
“Mūsu meitiņa aizgāja no mums, kad viņai bija tikai 23 nedēļas. Kad mēs izlēmām par otro bērnu, es devos uz to pašu slimnīcu, kur dzima mana meita. Visas medmāsas zināja mūsu stāstu. Kad dzima mans dēls, viņš neelpoja. Es nepārtraucu raudāt, medmāsas raudāja ar mani, palīdzot man, kamēr es ieraudzīju savu mīļo puisēnu.”
Tas ir tik svarīgi – pievērst uzmanību to cilvēku darbam, kas paliek aiz kadra, darot milzīgu darbu jauno māmiņu labā.
Paldies, dārgās māsas, paldies par visu.
©TOPRAKSTI.LV / AVOTS: ofigenno.com