Par dažiem no vīrusiem, kas cilvēkā mājo, mēs esam informēti, ka tie izraisa slimības – HIV/AIDS, hepatītus, herpes čūlas un jostas rozi, citomegalovīrusa kārpas un noguruma slimību, bet par citiem lāga nezinām neko. Daļa vīrusu izraisa vēzi kā papilomas vīruss, bet citi vīrusi (tas gan ir pieņēmums) šūnām palīdz no vēža izvairīties vai p[at sargā no vēža. Katrā ziņā cilvēka DNS un RNS var atrast neticami daudz vīrusu atstātu nukleīnskābju komplektu.
Par vīrusu kā obligāto parazītu ir tā – cilvēks vīrusu uzskata par parazītu, bet vīruss cilvēka šūnu – par mājām. Līdzīgi – cilvēki zemeslodi uzskata par savām mājām, bet, iespējams, zemeslode cilvēkus – par parazītiem. Gluži tāpat kā cilvēks piesārņo zemeslodi ar visiem iespējamajām ķīmiskajām indēm, spridzina atombumbas vai izrakņā karjerus (bojā zemei ādu), proti, posta savu vienīgo planētu, savas mājas, tieši tāpat arī vīruss laiku pa laikam iznīcina savas mājas – cilvēka šūnu.
Neticu, ka vīrusam ir mērķis šūnu nogalināt kopā ar visu cilvēku, jo pašam tad nebūs, kur dzīvot.
Ārpus šūnas vīruss vienkārši eksistē, bet kad nonāk uz šūnas apvalka, izveido ceļu, pa kuru nokļūt šūnā, iekļūst šūnā, šūnas kodolā un ribosomās, piespiež šūnu ražot savu DNS vai RNS, kā arī savas olbaltumvielas. Tad nu šūnā veidojas jauni vīrusi, atrod iespēju tikt no šūnas laukā pa olbaltumvielu ejām šūnapvalkā un cikls var turpināties.
Vīrusus pa lielam mēs mēdzam iedalīt DNS vīrusos un RNS vīrusos. Neesmu pārliecināts, vai vīrusi paši par mūsu dalījumu ir informēti, bet šķiet, ka RNS vīrusi ir vecāki. Tā kā viņiem ir tikai viena nukleīnskābju ķēde, RNS vīrusi ir mainīgāki, jo otra DNS dubultķēde var veikt kaut kādas korekcijas pie kļūdas transkripcijā.
Koronavīrusi cilvēkam nav nekas jauns. Tie ir RNS vīrusi. RNS ir ribonukleīnskābe, kas veidota no monomēriem – ribonukleotīdiem. RNS molekulām ir galvenā nozīme ģenētiskās informācijas realizēšanā — transkripcijā un translācijā. Galvenā (tā mēs domājam šobrīd) RNS funkcija ir olbaltumvielu sintēze.
Šobrīd mēs pazīstam vairāk nekā 200 koronavīrusus, lielākoties viņi mājo zīdītājos un putnos. Koronavīrusi parazitē suņiem, cūkām, vistām, liellopiem, vārdu sakot dažādiem lopiem un laiku pa laikam pārvar sugu barjeras. Tas, ka dažādu koronavīrusu ļoti daudz ir tieši sikspārņiem un putniem, liek domāt, ka viņiem patīk dzīvot lidojošos saimniekos. Cilvēks jau ir radījis vakcīnas pret dažādiem suņu, mājputnu un cūku koronavīrusiem.
Cilvēkam mēs zinām septiņus koronavīrusus – četri mums ir labi zināmi un izraisa vismaz 10 vai 15% no visām iesnām, klepiem, drudžiem. Vēl trīs ir baisi – SARS, MERS un SARS 2, un tas pēdējais ir tas, no kā mēs šodien tā baidāmies, jo tas izsauc slimību Covid 19.
SARS 2002. – 2003. gadā pārvarēja sugu barjeru no sikspārņa uz cilvēku caur civetkaķi, radīja cilvēkos paniku un bažas, piedalījās 770 cilvēku nāvē tieši vai netieši, taču nebija pārlieku lipīgs, tika veiksmīgi ierobežots ar karantīnas pasākumiem un pats pazuda. Tā kā šī vīrusa vairs nebija, pazuda arī vakcīnu ražotāju interese, tika iznīdētas pat tās šūnu kultūras (peles), kurās bija iespējams šo vīrusu pavairot. MERS parādījās 2012. gadā, pārnāca no sikspārņa pie cilvēka ar starpnieku kamieli. Šis vīruss ir vēl mazāk virulents, taču izraisa daudz smagāku slimību, ir piedalījies 850 cilvēku nāves veicināšanā, vēl joprojām ir sastopams, un Arābu pussalas kamieļiem ir izstrādājušās antivielas pret MERS.
Koronavīrusi ir RNS vīrusi ar ļoti garu RNS, jo viņiem ir mehānisms, kas spēj atrast kļūdas replikācijā. Tādēļ koronavīrusi ir visai pastāvīgi, mazāk mainīgi nekā gripas vīrusi. Tik un tā šie vīrusi rada miljoniem mutāciju, bet lielākā daļa no šīm izmaiņām nerada dzīvotspējīgu vīrusu. Bet šā miljona izmaiņu vidū rodas tāds vīruss, kas spēj pārvarēt sugu barjeru. Un gadījās tāda mutācija sikspārņa koronavīrusam, kas spēja ieiet cilvēka šūnā.
Pie kam šī mutācija bija gadījusies tādā mirklī, kad kāds ķīniešu gardēdis galēja nost sikspārnīti, lai vārītu to sev zupā. Mēs diez vai uzzināsim – kurš bija šis pirmais cilvēks, kas pārņēma koronavīrusu SARS 2 no sikspārņa, jo, šķiet, viņš ir miris (vīruss sākumā ir daudz nāvējošāks kā pēc tam, kad ir mainījis daudzus vienas sugas saimniekus). Un mēs nevarēsim šim cilvēkam paprasīt, vai viņš iegrieza sev rokā tad, kad bendēja nost sikspārnīti vai dzīvnieciņš viņam varbūt iekoda.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!
[…] Pēteris Apinis: Ar cieņu pret vīrusu kā kara ienaidnieku. Un kad šis karš reiz beigsies? […]