Reāls karš ar nezināmu ienaidnieku
Šķiet, ka vīrusi laiku pa laikam apspriežas, konsultējas un nolemj cilvēkiem pierādīt, kurš tad ir īstais planētas radības kronis. Tad sākas karš, vīrusi kādu no savējiem sūta uzbrukumā.
Cilvēkiem karš ir normāla parādība. Sīrijas karā pēdējā desmitgadē bojā gāja daudzkārt vairāk cilvēku nekā visļaunākajā scenārijā varētu nobendēt koronavīruss SARS 2. Otrais Pasaules karš bija daudz nežēlīgāks par visām epidēmijām kopā. Bet cilvēki par kariem savā starpā lāga nesatraucas, ja nu vienīgi par bēgļiem. Ģenerāļi virza lidmašīnas un tankus, pasaules valstis iegulda 2–10% sava nacionālā kopprodukta bruņošanās sacīkstē, teroristi spridzina autobusus un lidmašīnas, bet tai pašā laikā plūst šampānietis, skan deju mūzika, cilvēki liek savu atkailināto torsu fotogrāfijas Instagram.
Karā ar koronavīrusu iet citādi. Vismaz vienā jomā vīruss mūs jau ir uzvarējis – tādā mērā sagraut pretinieka ekonomiku un sēt paniku pretiniekiem kā to veic vīruss, cilvēkiem pašiem savos karos nav pa spēkam. Katru dienu no sirds asinsvadu slimībām, vēža, plaušu slimībām, citām infekcijas slimībām iet bojā 160 tūkstoši cilvēku, bet tikai daži simti no tiem – ar koronavīrusa atbalstu. Bet cilvēki sirds slimībām uzspļauj, dzer šnabi nevis zāles, režīmu neievēro, vēža skrīningu ignorē, bet no vīrusa – baidās. Naudu asinsvadu problēmu risināšanai žēlo, bet nevajadzīgiem „vīrusa vitamīniem” izmet paciņām. Neviens nelasa ārstu ieteikumus nesmēķēt, līdz atklājas, ka vīruss vispirms kauj smēķētājus.
Vīruss sūta savu karaspēku kā partizānus dažādās pretinieku teritorijās, un vīrusi kā partizāni kādu laiku nemaz nerādās, bet dažkārt ar cilvēkiem pārvietojas bezsimptomu formās. Kā daždien karus vada karaļi un citi militārnejēgas, cilvēci karā šodien vada politiķi un PR aģenti. Pirmie sacenšas savā starpā, kurš savējiem vairāk aizliegs (pārvietoties, strādāt, komunicēt, bet īpaši – domāt), otrie visu notiekošo tulko kā šausmas, šausmas, ārprāts, ārprats, bēdas, bēdas. Cilvēces armija haotiski pārvietojas un izved ielās tankus un policijas mašīnas (dažas valstis pārvietošanās ierobežojumus uztic militārpersonām). Vīrusi par šādu rīcību brīnās, un viņiem šķiet, ka cilvēki vienkārši grib iznīcināt citus cilvēkus – vīrusu mājas.
Tas vīruss, kas ienāk kādā šūnā, noteikti atšķiras no tā vīrusa, kas šūnu atstāj. Bērni atšķiras no vecākiem. Ķīnas janvāra koronavīruss atšķiras no vairākiem dažādiem Itālijas marta koronavīrusiem. Atšķirības ārsti var noteikt, pētot vīrusa genomu. Izpētot šo genomu, mēs varam pateikt, ka iepriekš vīrusa vecvecāki pabijuši Ķīnā, tad Vācijā, tad Itālijā, tad atlidojuši pie mums.
Šādam karam ir arī cilvēkiem tīkamais risinājums. Vīrusi nogurst, iznākot no viena un pārejot uz citu cilvēku, tiek kļūst mazāk nāvējoši. Vīrusiem ir savi spēles noteikumi, kad vienu vīrusu epidēmijas daļēji nomāc citu vīrusu epidēmijas. Tad, kad ziemā Eiropā plosās gripa, pārējie vīrusi klusē. Un vēl – vīrusam ļoti nepatīk saule, un viņš izžūst vasaras saules staros. Prognoze – Covid 19 vīruss tiks pieveikts, jo ar laiku izraisīs arvien mazāk nāvējošas saslimšanas, otrkārt – cilvēki atradīs metodes slimību ārstēt.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!
[…] Pēteris Apinis: Ar cieņu pret vīrusu kā kara ienaidnieku. Un kad šis karš reiz beigsies? […]