Latvija pasaules priekšplānā cīņā ar vīrusu infekcijām
Vai Latvijai karš pret koronavīrusu SARS 2 ir pirmais lielais karš pret vīrusu? Nē. 1798. gadā angļu ārsts un farmaceits Eduards Dženners pasaulei ieteica vakcināciju pret bakām un jau tajā pašā gadā Rūjienas draudzes mācītājs Gustavs fon Bergmanis sāka potēšanu pret bakām, ar laiku izpotējot ap 12 000 Rūjienas apkārtnes ļaužu. Tas bija vakcinācijas pirmsākums Ziemeļeiropā un cariskajā Krievijā. Tā sākās pilnīga baku izskaušana pasaulē.
Otrs piemērs. Latvija ir pirmā vieta uz zemeslodes, kurā izdevās pilnībā vakcinēt cilvēkus pret bērnu trieku jeb poliomielītu. Šobrīd uz zemeslodes šīs slimības vairs nav. Stāsts par poliomielītu ir atsevišķas publikācijas vērts, bet mēģināšu īsi pārstāstīt vienu no lielākajām 20. gadsimta medicīnas uzvarām. Poliomielīta epidēmijas Latvijā notika 1926.–1927., 1937.–1939., 1946.–1948. un 1955.–1958. gadā.
Bieži šī slimība atnesa bērnu nāvi elpošanas muskulatūras paralīzes dēļ, bet izdzīvojušajiem bija paliekoša parēze un paralīze vienā vai vairākās ekstremitātēs. 1948. gadā Latvijā poliomielīta epidēmijas apkarošanu uzņēmās vadīt profesors Aleksandrs Bieziņš, bet galvenais darbu darītājs bija ārsts Nikolajs Pakalniņš. Viņi izlēma uzticēties amerikāņu zinātnieku Džonasa Solka un Alberta Seibina izstrādātajām novājinātu vīrusu vakcīnām, un drīz līdzīgas vakcīnas Latvijas PSR ZA Mikrobioloģijas institūtā ar Augusta Kirhenšteina svētību radīja Rita Kukaine, Aina Muceniece, Ārija Volrāte u.c. Tas ļāva sākt cīņu ar poliomielītu.
1959. gada aprīlī un maijā Latvijā tika uzsākta masveida vakcināciju ar baltu zirnīškonfekšu veidā sagatavotu vakcīnu. Profesors A. Bieziņš uzņēmās medicīnisko atbildību, konsultēja A. Smorodincevs no Ļeņingradas, bet juridisko atbildību uzņēmās LPSR veselības aizsardzības ministra pirmais vietnieks Ernests Javnaists. Patiesībā tas bija eksperiments ar bērniem un ar vakcīnu, kas pēc mūsdienu standartiem netiktu atzīta par pierādījumos balstītu zāļlīdzekli.
Kamēr amerikāņi un rietumeiropieši veica pētījumus, Latvijā tika vakcinēti visi cilvēki, kas jaunāki par 30 gadiem. 1960. gadā Latvijā tika reģistrēti vairs tikai 17 slimības gadījumi, 1961. gadā – vairs tikai 4 gadījumi, un Latvijā poliomielīts tika uzvarēts. Lielā mērā visa pasaule mācījās no Latvijas pieredzes. Bet Latvijā par vienu no pēdējiem poliomielīta upuriem kļuva Bērnu slimnīcas ārste Rita Tērmane, kas inficējās, veicot traheotomiju divarpus gadu vecam zēnam ar poliomielītu. Bērns izveseļojās, taču jaunā ārste nomira neilgi pirms savām kāzām 1960. gada 16. maijā. Visiem tiem, kas vēlas šo stāstu izlasīt pilnīgākā formā, iesaku profesora Dzintara Mozga grāmatu „Bērnu slimnīca – 120 gadi” vai profesora Arņa Vīksnas „Gaismu dodot, sadegu”.
Arī šobrīd pasaules sacensībā pētījumos par iespējamu vakcīnu pret SARS 2 vīrusu, vienā no līderpozīcijām ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!
[…] Pēteris Apinis: Ar cieņu pret vīrusu kā kara ienaidnieku. Un kad šis karš reiz beigsies? […]