1. aprīlis ir joku diena. Globāli atradās jokdari, kas pamanījās izplatīt ziņu, ka smēķētājiem ir mazāka iespēja saslimt ar Covid-19. Neticami, bet daudzi smēķētāji šai muļķībai noticēja un ziņu šēroja, pierādot faktu, ka smēķēšana samazina skābekļa pieplūdi smadzenēm, līdz ar to smadzeņu spriestspēju.
Tabakas industrija ir Covid-19 nāves eņģelis. Vīrusam ir daudz vieglāk nokļūt smēķētāja elpceļu plaušu epitēlijā un slimība izpaužas ievērojami smagākā formā. Vislielākā nelaime ir tā, ka smēķētāja plaušas hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) dēļ ir rigīdas un cietas, tādēļ ilgtermiņā ir grūti ventilējamas.
Smags Covid-19 nozīmē plaušu karsoni un akūtu respiratoru distresa sindromu (ARDS), bet kopumā – skābekļa trūkumu organismā. No skābekļa trūkuma asinīs visvairāk cieš smadzenes, nervaudi, sirds. Ārsts, kas ierauga pacientu ar pārlieku mazu slābekļa saturu asinīs, sākumā tam pievieno papildus skābekli, bet pēc tam – intubē un pāriet uz mākslīgu plaušu ventilāciju – pieslēdz specializētai ventilācijas iekārtai. Šiem pacientiem slimības iznākums vairs nav optimistisks. Mākslīgās ventilācijas iekārtu skaits ir ierobežots gan Latvijā, gan Itālijā, gan citviet pasaulē, pie kam ierobežots ir to ārstu un māsu skaits, kas var strādāt ar ventilējamiem pacientiem. Šādu mediķu skaits gan Latvijā, gan Itālijā ir ievērojami mazāks par smēķētāju skaitu.
Lūdzu, atmetiet smēķēšanu tūlīt! Tabakas smēķēšana katru gadu aizsauc taisaulē tūkstoškārt vairāk pacientus nekā to izdarīs koronavīruss. Tabakas ražotājs un tirgotājs ir īstenais slepkava.
Finanšu ministrija ir lielākais smēķēšanas un tabakas tirdzniecības aizstāvis un advokāts.
Būtu godīgi, ka katram smēķētājam, kas nomirs no koronavīrusa, nekrologu parakstītu Jānis Reirs. Tālāk pamatošu šo viedokli.
Problēma ir gan smēķēšanā, gan valsts attieksmē pret smēķēšanu. Naudas medicīnai nav. Ekonomiskā krīze garantēta. Nepietiks naudas algām, pensijām, pabalstiem. Bet Finanšu ministrija kategoriski iebilst pret akcīzes celšanu tabakas izstrādājumiem. Manā rīcībā ir Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021. – 2025. gadam izstrādei uz 47 lapaspusēm ar Jāņa Reira parakstu. Savā piedāvājumā Finanšu ministrs piedāvā akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem 2020. gadā nepalielināt, par 5% palielināt 2021. gadā, bet 2020. gadā joprojām nepalielināt. Jēgpilna izskaidrojuma tādam piedāvājumam nav. 2020. gada akcīzes nodokļa ieņēmumu plānu neizdosies izpildīt. Nelegālās tabakas apjoms Latvijā samazinājies no 20% līdz 16 %. Mērens nodokļa paaugstinājums, piemēram 5–10% gadā nekādi nedraud ar nelegālās daļas pieaugumu. Šobrīd 95% no tabakas akcīzes nodokļa nāk no cigaretēm.
Ieskatīsimies, ko Latvijai iesaka Pasaules banka: regulāru tabakas akcīzes nodokļa palielinājumu katru gadu un specifiskās nodokļu komponentes palielināšanu, vienlaikus samazinot ad valorem daļu (īss skaidrojums – tabakas akcīzes nodoklis sastāv no divām daļām – specifiskā komponente tiek aprēķināta uz 1000 cigaretēm, bet ad valorem daļa ir procenti no cigarešu cenas). Šobrīd specifiskais nodoklis cigaretēm ir 78.7 eiro uz 1000 cigaretēm, bet ad valorem – 20%.
Latvijas tabakas akcīzes nodoklis ir ievērojami zemāks nekā Lietuvai un Igaunijai.
Visiem smēķētājiem es vēlos norādīt, ka elektroniskās cigaretes ir tieši tikpat kaitīgas kā parastās cigaretes un gluži kā parastās cigaretes kombinācijā ar SARS CoV 2 vīrusu nozīmē ceļu uz krematoriju.
Finanšu ministriju var godprātīgi saukt par elektronisko cigarešu “jumtu”, bet Jāni Reiru– par “krusttēvu”. Šobrīd elektroniskajās cigaretēs izmantojamie šķidrumi tiek akcizēti ar 0.01 eiro, bet 1 ml nikotīna – ar 0.005 eiro. Ar šādu akcīzi iekasēšanas izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem. Vai Jānis Reirs savā informatīvajā ziņojumā plāno iekasēt vairāk naudas no nikotīna (ir nopērkami šķidrumi, kuru 10 mililitros ir 5, 10, 15 vai 20 ml nikotīna)? Nē – Jānis Reirs plāno tikai nedaudz palielināt akcīzi par pašu šķidrumu.
Nenogurdināšu lasītāju ar skaitļiem, kā Jānis Reirs nolēmis aizsargāt tirgu cigarillām, cigāriem, smēķējamai tabakai, karsējamai tabakai, jauniem smēķēšanas produktiem. Visa Finanšu ministrijas politika ir vērsta uz tabakas ražotāja un tirgotāja interesēm, bet kategoriski pret valsts politiku samazināt smēķēšanas postu.
Vīruss atnāks un aizies, bet tabakas smēķēšana arī turpmāk nozīmēs vēzi, insultu un nogrieztu kāju
Tie, kas seko Itālijas notikumiem ar Covid-19, atceras, ka vairākkārt tur gadījās dilemmas – kuru no pacientiem pieslēgt pie plaušu mākslīgās ventilācijas, kuru ne. Nepietika aparatūras un personāla. Izvēle bija – pieslēgsim to, kam prognozējama ilgāka dzīvildze. Visos šajos gadījumos slēdziens bija smēķētājiem par sliktu.
Covid-19 pārstaigās pasauli, un jau nākamgad par to rakstīs galvenokārt medicīnas vēsturnieki. Paliks ielaistas sirds asinsvadu slimības, vēlīni diagnosticēti vēži.
Pilnīgi vienalga vai plaušu vēzis rodas no legālām vai nelegālām cigaretēm – plaušu vēzis ar nāvi beidzas 2–3 gadu laikā.
90% gadījumu plaušu vēzis ir smēķētāju slimība, bet pārējos gadījumos – pasīvo smēķētāju slimība.
Kuņģa, aizkuņģa dziedzera, barības vada, smadzeņu vēzis, kā arī leikoze lielā mērā rodas tabakas dūmu iedarbības dēļ. Smēķētājs, kas apsmēķē bērnu, novēl šim bērnam smagu slimību, jo pasīvā smēķēšana ir gandrīz tikpat kaitīga kā paša dūma vilkšana caur cigareti vai caur ūdenspīpi.
Cigarešu tirgotājs ir slepkava neatkarīgi no tā, kur viņš tirgo savas cigaretes – tirgū nelegālās cigaretes vai piespiežot veikaliem tirgot cigaretes mazumtirdzniecībā.
Latvijā katru gadu nogriežam (amputējam) 1000 kāju, bet 600 no tām – virs ceļa locītavas. Visas šīs nogrieztās kājas var apkopot trijās problēmās: “smēķēšana + cukura diabēts + iespējami neveselīgs dzīvesveids”.
Galvenais miega artēriju aizsērēšanas iemesls ir smēķēšana, bet galvenais insulta iemesls – trombs miega artērijā.
Ķīnā smēķēšana ir samazinājusies vairākkārt. Ķīniešiem jau janvārī kļuva skaidrs, ka nāve visvairāk paņem vecāka gadagājuma kaislīgus smēķētājus vīriešus ar blakusslimībām, un viens no Ķīnas valdības soļiem bija – nepieļaut smēķēšanu nekad un nekur. Rezultāti ir efektīvi ne tikai no Covid-19 ierobežošanas, bet arī smēķēšanas ierobežošanas puses.
Ekonomiskās krīzes situācija: tabakas lietošana ir briesmīgs tautsaimniecības slogs
Latvijā tabakas izstrādājumu naudiskais apgrozījums ir aptuveni viens miljards eiro, tas ir gandrīz tikpat, cik valsts tērē medicīniskiem pakalpojumiem. Latvijā tabakas izstrādājumus neražo – visa šī nauda nozīmē negatīvu valsts ekonomisko bilanci.
Liela daļa no tabakai tērētās naudas aiziet kontrabandas cigaretēs, par ko nekādi nodokļi netiek maksāti.
Smēķētājs gadā nokūpina 800 – 1200 eiro. Smēķētājam nav tiesību gausties par sliktu valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā nauda aizplūst no Latvijas. Manuprāt, smēķētājam nav tiesības lūgt valsts finansiālu atbalstu pabalstu veidā.
Slogs tautsaimniecībai kopumā ietver tiešās izmaksas, kas attiecas uz palielinātajiem veselības aprūpes izdevumiem par slimībām, kas saistītas ar tabaku. Vismaz ceturtā daļa no valsts veselības aprūpes izdevumu saistīti ar to slimību ārstēšanu, ko tiešā veidā izraisījis alkohols un tabaka. Infarkts un insults smēķētājam atnāk vismaz 10 gadus agrāk, nekā daba lēmusi.
Mans aicinājums Saeimai un valdībai
1) Nekavējoties uzsākt cīņu pret smēķēšanu!
2) Nekavējoties palielināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem!
3) Nekavējoties izņemt tabaku no pārtikas tirdzniecības vietām, lai atslogotu pārtikas veikalu darbu!
4) Palielināt administratīvus sodus jebkuram, kas smēķē kāda cita tuvumā un klātbūtnē, tādējādi apdraudot cita cilvēka veselību un dzīvību!
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!