Upeņu receptes vīrusu laikam. Noder arī dzinumi un pumpuri!

Izmanto augļus, lapu pumpurus un jaunos dzinumus. Upenes augļi satur cukurus — fruktozi, glikozi —, organiskās skābes — citronskābi, vīnskābi, ābolskābi, dzintarskābi, salicilskābi —, minerālvielas — kāliju, dzelzi, kalciju, nātriju, fosforu, mangānu, varu, hromu —, vitamīnus — B1, B2, C, E, karotīnu —, miecvielas, pektīnvielas, ēteriskās eļļas, flavanoīdus, fitoncīdus u. c. bioloģiski aktīvas vielas.

Lapas un pumpuri satur C vitamīnu, organiskās skābes un ēteriskās eļļas. Upeņu augļi un lapas ir dabisks vitamīnu avots. Pieaugušam cilvēkam diennaktij pietiek C vitamīna, ja apēd 15–20 g svaigu upeņu.

Upenēs ir 5 reizes vairāk C vitamīna nekā zemenēs un 5–8 reizes vairāk nekā citrusaugļos.

Ja upenes ir pārgatavojušās, vitamīnu daudzums tajās samazinās, bet kaltēti augļi saglabā savas ārstnieciskās īpašības divus gadus.

Upenēm piemīt pretiekaisuma, temperatūru pazeminoša, sviedrējoša, atkrēpojoša, urīndzenoša iedarbība.

Tās labi paaugstina imunitāti un izvada no organisma toksīnus. Upenēs esošie fitoncīdi labi darbojas pret difterijas ierosinātāju un gripas vīrusu.

Upeņu lapām un jaunajiem dzinumiem piemīt izteikta temperatūru pazeminoša, sviedrējoša iedarbība, un tās lieto saaukstēšanās slimību gadījumā aspirīna, paracetamola vietā.

Gatavo uzlējumu: 2 ēdamkarotes drogas aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, ļauj 30 minūtes ievilkties siltumā, izkāš un lieto pa ½–1 glāzei 2–3 reizes dienā organisma spēcināšanai, gripas un saaukstēšanās laikā kā sviedrējošu līdzekli.

LASI ARĪ ŠOS PADOMUS!

Upene: Latviešu mīļākā oga ikdienas skaistuma rituālos

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru