Vecmāmiņu favorīte strutene. Vēl laiks to ievākt dažādām vajadzībām!


Strutenes aug kā nezāle pļavās un mežos, gružainās sētmalēs un pie māju sienām, nereti tās atrod sev piemērotu vietiņu dārzā, taču audzes neveido. Zied no maija līdz septembrim dzelteniem ziediņiem, kas sakopoti skarveida ziedkopā.

Auglis – gara pākstveida pogaļa ar daudzām sēklām. Sēklas melnas, spīdīgas, ar baltām, sulīgām piedevām, ko labprāt ēd skudras.

Struteņu lakstus ievāc ziedēšanas laikā un nekavējoties žāvē atklātā vietā vai labi vēdināmās telpās. Jo ātrāk augs izžāvēts, jo vairāk vērtīgo vielu tajā saglabājies.

Ārstnieciskiem nolūkiem izmanto strutenes lakstus, saknes un sulu. Strutenei un tās preparātiem piemīt spazmolītiskas, žulti dzenošas, pretsāpju, sedatīvas, pretiekaisumu īpašības. Tautas dziednieki apgalvo, ka nav tādas slimības, kuras ārstēšanai nevarētu izmantot struteni. Tikai jāatrod pareizā metode.

Strutenes pienaino sulu lieto ārīgi kārpu, tulznu, kašķa, ādas vēža, ēdes un sejas ādas tuberkulozes ārstēšanai.

* Izrauj strutenes sakni, nomazgā tekošā ūdenī un nogriež nelielu gabaliņu – griezuma vietā parādīsies pienaina sula, un ar to apziež problemātiskās vietas. Pienaino sulu nav iespējams uzglabāt, tāpēc procedūras atkārtošanai vajadzīga cita saknīte.

No strutenes var pagatavot ekstraktu, kuru atšķirībā no sulas var uzglabāt gadu.

* Piecas ēdamkarotes svaigu lakstu ar visiem ziediem aplej ar 400 ml 40% spirta. Katru dienu sakratot, 10 dienas nostādina tumšā vēsā vietā, tad izkāš un lieto problemātisko vietu apziešanai.

No ekstrakta var pagatavot ziedi, kas arī uzglabājas ilgi.
* Struteņu ekstraktu attiecībā 1:2 sajauc ar vazelīnu vai cūku iekštaukiem un karsē ūdens peldē, līdz spirts iztvaikojis. Pēc tam masu atdzesē un pārliek tumša stikla trauciņā. Lieto ārīgi sāpošo vietu apziešanai.

Pret mastītu: ar struteņu sulu (ekstraktu vai ziedi) 3 reizes dienā apziež sasprēgājušos krūšu galus. Pirms bērna barošanas krūti apmazgā ar ūdeni.

Struteņu novārījums nomierina nervu sistēmu, un to var izmantot neirozes, distonijas un epilepsijas ārstēšanai. Tam piemīt arī urīnu un žulti dzenoša, pretiekaisumu un pretaudzēju iedarbība. Novārījumu lieto, ja ir hepatīts, holecistīts, pankreatīts, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas, resnās zarnas čūla.

* Ēdamkaroti svaigu lakstu ar ziediem aplej ar glāzi verdoša ūdens, vāra 5–7 minūtes ūdens peldē, 4–5 stundas nostādina, tad izkāš. Lieto pa 2–3 ēdamkarotēm 3 reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas. Tūlīt pēc lietošanas jāuzēd 2–3 ēdamkarotes rīvētu burkānu. Ārstēšanās kurss: novārījumu lieto nedēļu, tad 2–3 dienas ievēro pārtraukumu un atsāk lietot (visa ārstēšanās kursa ilgums, lietošanu mijot ar pārtraukumiem, ir viens mēnesis).

Uzmanību! Lietojot strutenes ārstniecībai, nedrīkst aizmirst, ka augs ir indīgs. Saindēšanos var izraisīt pārāk koncentrēti uzlējumi vai arī to lielāki daudzumi. Tāpēc, lietojot strutenes, strikti jāievēro noteiktās devas un vēlams iepriekš konsultēties ar ārstu.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru