Šogad aktivitāte EP vēlēšanās līdz šim bijusi lielāka nekā iepriekšējās EP vēlēšanās – līdz plkst 16 nobalsojuši aptuveni 27% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Savukārt iepriekšējās EP vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, attiecīgajā laika periodā bija nobalsojis kopumā 23,81% vēlētāju, tostarp iepriekšējā balsojumā – 6,84% vēlētāju, bet vēlēšanu dienā līdz plkst.16 bija nobalsojuši 16,97% vēlētāju.
Zemā vēlētāju aktivitāte ārvalstīs varētu būs skaidrojama ar “izcili apgrūtinošo” vēlēšanu procesu ārzemēs – cilvēkam aptuveni mēnesi iepriekš bija jāreģistrējas, lai vēlētu citā zemē ārpus Latvijas, aģentūrai LETA uzsvēra biedrības “Eiropas Kustības Latvijā” prezidents Andris Gobiņš.
Viņš arī sacīja, ka daļa iedzīvotāju, kas patlaban ir komandējumos, iepriekš nezināja, kur būs šajā laikā. Savukārt no tiem, kas dzīvo ārvalstīs, ne visi reāli atrodas tur, kur viņiem ir reģistrētā adrese. “EP vēlēšanas īpašas ar to, ka notiek saskaņā ar reģistrēto adresi. Ja cilvēks ārvalstīs ir reģistrēts citur, tad nevar nobalsot, ja reāli dzīvo citur,” uzsvēra Gobiņš.
Vienlaikus viņš piebilda, ka valsts interesēs ir nodrošināt, ka pēc iespējas vairāk cilvēku dodas vēlēt. Tāpēc jārod veids, kā bez iepriekšējas pieteikšanas nobalsot vēstniecībā.
Viņš uzsvēra, ka arī pasta balsošana ir smagnējs, sarežģīts un lēns process.
Tāpat viņš atzīmēja, ka tie, kas pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas, mērķtiecīgi jāinformē par nepieciešamību reģistrēties. “Būtu bijis nepieciešams mēnesi pirms vēlēšanām nodrošināt mērķtiecīgi vērstu informāciju, kamēr realitātē samērā maz informācijas par vēlēšanu procesu ārzemēs bija sociālajos tīklos,” piebilda “Eiropas Kustības Latvijā” prezidents.