“Ir precizēta definīcija un ļoti strikti noteikts, ka izmeklējami ir tikai tie cilvēki, kuriem, pirmkārt, ir klīniskā pazīme – pēkšņs slimības sākums, viens no simptomiem – klepus, apgrūtināta elpošana, sāpes kaklā vai paaugstināta temperatūra, plus arī viens no trim epidemioloģiskās anamnēzes datiem – cilvēks bijis kādā no koronavīrusa skartajām teritorijām – Ķīna, Singapūra, Japāna, Dienvidkoreja un četri Itālijas reģioni, bijis kontaktā ar laboratoriski apstiprinātu koronavīrusa pacientu, ārstējies, vai strādājis slimnīcā, kur ārstējas laboratoriski apstiprināts vīrusa pacients. Tikai šie cilvēki tiek izmeklēti,” par jaunākajiem uzstādījumiem, lai pārbaudītu aizdomas par COVID-19, RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” sacīja Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste Baiba Rozentāle.
Pēc Rozentāles teiktā, cilvēki, kuri tikai pabijuši reģionos, kuros ir apstiprināti saslimšanas gadījumi, piemēram – Lombardijas reģions, Milāna, bet viņi no turienes atbrauc veseli, viņu vēlme izmeklēties esot absolūti neloģiska.
Rozentāle arī atgādināja, ka vīrusa inkubācijas periods (Ķīnā reģistrēto gadījumu skaits ir vairāk nekā 80 tūkstoši, tāpēc šim var ticēt) ir no 2 – 14 dienām un vīruss var izdalīties arī inkubācijas perioda pēdējā dienā.
Tādēļ, “paskatoties uz cilvēku, nevar pateikt vai viņam inkubācija būs trīs, piecas vai desmit dienas”. “Līdz ar to cilvēkam 14 dienas būtu jāpārbaudās no rīta un vakarā. Tāpēc Pasaules Veselības organizācija ir teikusi – būtisks ir pēkšņs sākums, plus viena no klīniskajām pazīmēm, plus viena no epidemioloģiskajām pazīmēm,” par to, kāpēc bezjēdzīga ir koronavīrusa pārbaude, ja nav iepriekš minēto pazīmju kopuma, sacīja Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste.