Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska jūtami mainījusi stilu – jaunākajās bildēs viņai ir cita frizūra un neiztrūkstošā rotaslieta – kulons ar latviskām zīmēm smagnējā, melnā saitītē – tikusi pie jaunas un vieglākas versijas. Pārmaiņas visumā ir pozitīvas, novērtējuši stila eksperti. Par ministres diskutēšanas manieri tomēr skarbs ir politikas apskatnieks Lato Lapsa, kurš savā portālā “pietiek.com” nodēvējis JKP ministri par “augstprātīgu stulbeni”.
“Atzīšos grēkā: mēnesi pēc mēnesim noraugoties izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas darbībā, mani šad tad piemeklēja kaut kas nelielam žēlumam līdzīgs, – jēziņ, nu cik briesmīgi tam cilvēkam neiet, nu kāpēc viņa līda amatā, kas viņai vēl mazāk atbilstošs kā Gobzemam premjera krēsls,” raksta Lapsa.
“Un tad es pirms brīža izlasīju aģentūras LETA ziņu ar virsrakstu „Pedagogu un Šuplinskas diskusijas par skolotāju atalgojumu izvēršas savstarpējo pārmetumu gūzmā”. Protams, „nacionālā informācijas aģentūra” jau sen nav nekāds uzticamais ziņu avots, taču, tā kā nekādus Šuplinskas kundzes izsaucienus par neadekvātu atspoguļojumu neredz, var pieņemt, ka vismaz daļa no aprakstītā ir taisnība.
Te būs tikai daži spilgti izteikumi un atreferējumi.
“Šuplinska klātesošajiem norādīja, ka likumā noteiktais atalgojuma palielinājums būs iespējams, ja ieņēmumi no noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas pildīs budžetu. Tad varēšot ievērot pedagogu atalgojuma grafiku. Pēc ministres teiktā, par šo jautājumu ar Finanšu ministriju tiek saskaņots ieraksts pamatbudžeta pozīcijā.”
Tad vēl.
“Šuplinska aicināja pedagogus aizdomāties par to, cik neatkarīga ir mediju politika valstī, un vaicāja klātesošajiem padomes biedriem, kādus medijus viņi lasa un kur viņi iegūst informāciju, pēc kā ministre sacīja, ka mediju pratību nepieciešams stiprināt un tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams piešķirtais finansējums politiskajām partijām.”
Vēl nedaudz.
“Šuplinska arī pauda neapmierinātību ar izveidojušos priekšstatu par viņas pausto attiecībā uz pirmskolas pedagogu slodzēm. Viņa uzsvēra, ka intervijā Latvijas Radio, kur šo priekšlikumu minēja, mēģināja rosināt diskusiju, nevis ieviest jau konkrētas pārmaiņas pirmsskolas pedagogu slodžu veidošanās principā.”
Un vēl mazdrusciņ.
“Kā pauda ministre, viņai izveidojies priekšstats, ka sabiedrība kritiskās domāšanas robežās ir zemākajā līmenī, jo “nākamajā līmenī nepieciešama kritiskā domāšana un spēja nemitīgi apstrādāt lielu informācijas plūsmu, vajadzīga sava pieredze, teorija un argumentēšanas pieredzes nodošana”. “Bet kaut kas nesanāk,” uzskata ministre. “Tik sensitīvu, tik emocionāli balstītu pieeju jautājumu risināšanā gadus desmit atpakaļ nevarēju redzēt.””
Varētu vēl turpināt, bet… ja godīgi, es savā mediju dzīvē esmu pieredzējis daudz ko, bet to, ka valdības ministrs ar tās jomas pārstāvjiem, par kuru viņai/viņai ir jārūpējas un jāatbild, sarunājas šādā manierē, – nē, līdz šim nekad.
Te nav vietas žēlumam. Realitāte ir tāda, ka izglītības ministra amatā ir ielikts šim postenim absolūti nederīgs cilvēks, kurš dialoga vietā ir spējīgs tikai uz paštaisnu bļaustīšanos. Citiem vārdiem, aroganta un augstprātīga stulbene.”