“Kad es biju stāvoklī, visi man apkārt to vien darīja, kā brīdināja par iespējamām sekām. Visu desmit mēnešu garumā (būsim godīgi un atzīsim, ka grūtniecība tiešām ilgst desmit mēnešus) es dzīvoju trauksmainās gaidās.
Dažreiz man šķita, ka dzīvoju nāvinieku kamerā, bet gaidāmās dzemdības būs kā soda izpilde uz elektriskā krēsla. Ikviens, kurš mani satika, steidzās dot man padomu nākotnei, no kura man kļuva nelabi.”
“Šeit ir daži no apgalvojumiem, kas noveda mani histērijā:
– Izbaudi pēdējās dienas normālai komunikācijai ar vīru. Pēc bērna piedzimšanas jums pat nebūs laika normāli parunāt!
– Iegādājies savas nākamās vasaras drēbes vienu izmēru lielākas. Tavs ķermenis tagad nekad nebūs tāds kā agrāk!”
“- Esi gatava tam, ka tavs vīrs sāks iet pa kreisi, jo pēc dzemdībām tu viņam vairs nebūsi seksīga.
– Izgulies tagad, jo pēc dzemdībām tu aizmirsīsi, kas ir miegs!
– Izbaudi klusumu cik ilgi vien iespējams.”
“Likās, ka mani brīdināja par visu, kas var notikt pēc dzemdībām. Bet kaut ko mani padomdevēji nemācīja. Piemēram, mani neviens nebrīdināja, kāda laime ir pirmo reizi turēt bērnu savās rokās. Man nekad nav bijušas tik brīnišķīgas sajūtas!
Neviens man teica, ka pēc meitas piedzimšanas mans vīrs mani mīlēs vēl vairāk! Un es ielīdu savās vecajās džinsās 6 nedēļas pēc dzemdībām.”
“Neviens mani nebrīdināja, ka mans vīrs būs laimīgs palīdzēt man auklēt meitu. Mēs darām visu kopā, tāpēc mums ir pietiekami daudz laika citām aktivitātēm.
Mani nebrīdināja, ka es labprāt celšos 4 no rīta, neskatoties uz nogurumu. Tas ir tik forši redzēt, kā jūsu meitiņa atkal nomierinās un aizmieg!”
“Ar bērna parādīšanos, mana dzīve ir pilnībā mainījusies. Atskatoties pagātnē, es nespēju noticēt, ka tik ļoti baidījos no skaistākā cilvēka pasaulē – manas meitas- dzimšanas! Un, ja man jautātu, vai es negribētu atgriezties pagātnē, kad mūsu dzīvē nebija bērns, es atbildētu: “Nē, pat ne uz mirkli nepiekristu!””
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: ofigenno.cc