Atšķirībā no mūsu valsts, kas 2019. gadā valsts budžetu autoceļiem ir samazinājusi par 8 procentiem, Lietuvā tas ir palielināts par 70 miljoniem EUR jeb 14,2 procentiem, pavēstīja Andris Bērziņš, Biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs.
Lietuvas valsts budžets autoceļiem ir palielināts no 493 miljoniem EUR 2018. gadā līdz 563 miljoniem EUR 2019. gadā. Savukārt Latvijā budžets autoceļiem ir samazināts par 8 procentiem un šogad būs 312,3 miljoni EUR.
“Protams, Lietuva ir lielāka valsts, un autoceļu budžetus nevar mehāniski salīdzināt. Taču tas, ka laikā, kad mēs samazinām jau tā nepietiekamo finansējumu, lietuvieši ir spējuši papildus atrast 70 miljonus, laikam ir izsmeļoša atbilde uz jautājumu, kāpēc Lietuvā ceļi ir labāki, bet pie mums tie turpina brukt,” secina biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Lietuvas valdība ir spējusi ieplānot 90 miljonus eiro valsts nozīmes rajonu ceļu un vietējās nozīmes ceļu ar grants virsmu asfaltēšanai. Latvijā satiksmes ministrs valsts vietējo ceļu problēmu piedāvā risināt, tos nododot pašvaldībām.
2020. gadā Latvijas atpalicība no kaimiņvalsts būs vēl iespaidīgāka, jo jau šogad ir beigušies Latvijai pieejamie Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kas lielā mērā finansēja ceļu nozari. Nākamgad, lai aizvietotu neesošo ES finansējumu, papildus būtu jāatrod 100 – 120 miljoni EUR. Taču satiksmes ministrs Tālis Linkaits jau ir paziņojis, ka autoceļi nav šīs valdības prioritāte.
2017. gadā starptautiskajā valstu konkurētspējas aptaujā “Doing Business” Latvija ceļu infrastruktūras vērtējums jau pazeminājās par 5 pozīcijām, 180 valstu konkurencē ieņemot 55. vietu. Igaunija bija 32., bet Lietuva 47.vietā. Latvija vērtējumā atradās starp Maroku un Ungāriju.