Londona, 13.dec., LETA–BBC/REUTERS. Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).
Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc pēc biļetenu saskaitīšanas 648 no 650 vēlēšanu apgabaliem, toriji izcīnījuši vismaz 363 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 47 vietām.
Tikmēr lielākā opozīcijas partija – leiboristi – izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.
Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.
Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.
Divas vietas zaudējusi arī Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija (DUP), no kuras atbalsta bija atkarīga iepriekšējā konservatīvo valdība un kas apakšnamā turpmāk būs pārstāvēta ar astoņiem deputātiem.
Vēl 15 mandātus izcīnījušas citas mazākas partijas.
Pēc 20 nedēļām, ko Džonsons līdz šim aizvadījis premjera amatā un kuras gan parlamentā, gan sabiedrībā raksturoja dziļas breksita raisītas pretišķības, šāds vēlēšanu iznākums viņam noteikti ir atvieglojums.
Tomēr tagad Džonsonam ne vien jāīsteno solītais breksits, bet jāspēj britus pārliecināt, ka bloka pamešana bijusi tā vērta.
Konservatīvo pārliecinošā uzvara apliecina, ka breksita pretinieku mēģinājumi apvērst 2016.gada referenduma rezultātus ar parlamentārām metodēm ir izgāzušies un izsaukuši tikai tādu sabiedrības pretestību, kādu Lielbritānija nebija pieredzējusi desmitgadēm ilgi.
Toriju šādus panākumus nav guvuši kopš kādreizējās premjerministres Mārgaretas Tečeres uzvaras 1987.gadā.
“Domāju, ka tās izrādīsies vēsturiskas vēlēšanas, kas mums jaunajā valdībā dos iespēju īstenot britu tautas demokrātisko gribu,” paziņojis Džonsons, uzzinot par savu uzvaru Uksbridžas vēlēšanu apgabalā.
Viņš piebildis, ka konservatīvie saņēmuši “stingru mandātu breksita īstenošanai”.
Tikmēr opozīcijā esošie leiboristi, kas solīja sarīkot atkārtotu breksita referendumu un īstenot tik radikāli kreisu politiku, kādu Lielbritānija nav piedzīvojusi vairāku paaudžu laikā, demonstrējuši vājāko sniegumu kopš 1935.gada.
Leiboristu līderis Džeremijs Korbins jau paziņojis par savu atkāpšanos no partijas līdera amata.
Tagad, kad balsu skaitīšanu rezultāti apstiprinājuši, ka konservatīvajiem jaunajā parlamenta sasaukumā būs pārliecinošs vairākums, sagaidāms, ka Džonsona panāktā breksita vienošanās ar Briseli beidzot visdrīzākajā laikā tiks apstiprināta un Lielbritānija pametīs ES 31.janvārī, tas ir, desmit mēnešus vēlāk nekā sākotnēji bija paredzēts.
Taču pēc izstāšanās no bloka, kurā Lielbritānija aizvadījusi gandrīz pusgadsimtu, Džonsonu gaida grūtais uzdevums pēc iespējas ātrāk noslēgt jaunus tirdzniecības līgumus gan ar ES, gan ar ASV, gan ar citām valstīm, kas ļautu Londonai saglabāt pasaules finanšu galvaspilsētas statusu, kā arī pasargātu Apvienotās Karalistes vienotību.
Pēc ziņām par toriju uzvaru strauji kāpis britu mārciņas kurs, kas attiecībā pret dolāru sasniedzis augstāko atzīmi pēdējo 19 mēnešu laikā, bet attiecībā pret eiro mārciņas kurss pēdējo reizi tik augsts bija īsi pēc 2016.gada referenduma par izstāšanos no ES. Turklāt tik strauju kursa kāpumu dienas laikā mārciņa nav pieredzējusi divas desmitgades.