Darbā un ikdienas rūpēs iegrimuši, cilvēki nogurumu un nespēju koncentrēties bieži izskaidro ar stresu, taču patiesais cēlonis var būt arī dzelzs deficīta anēmija.
Atšķirībā no Zemes dzīlēm, kur dzelzs ir viena no visbiežāk sastopamajām minerālvielām, lielai daļai cilvēces asins sastāvā tās trūkst. Dzelzs deficīts ir visplašāk izplatītā nepilnvērtīga uztura izpausme, un šī kaite vienādi var skart abu dzimumu pārstāvjus.
Menstruāciju laikā sievietes zaudē ievērojamu asins daudzumu. Katru mēnesi šādi tiek zaudēta arī dzelzs. Ja dzelzs krājumi netiek atjaunoti, ikmēneša zudums pamazāk iztukšo dzelzs rezerves organismā.
Dzelzs trūkums bieži novērojams arī bērniem un abu dzimumu pusaudžiem. Strauji augošai muskuļu masai un asinsrades procesam dzelzs ir vitāli nepieciešama, taču jaunieši bieži vien pārtiek no nepilnvērtīga un vienveidīga uztura.
Šīs minerālvielas funkcijas organismā ir ļoti nozīmīgas. Dzelzs:
* piedalās hemoglobīna veidošanas procesā, palīdz transportēt skābekli un nodrošina šūnu enerģijas maiņu;
* piedalās enzīmu un olbaltumu sintēzē;
* piegādā skābekli muskuļiem, lai nodrošinātu to kontrakcijas;
* veicina imūnsistēmas darbību.
Dzelzs ir svarīgākā hemoglobīna (savienojums, kas organismā veic skābekļa transportu) sastāvdaļa.
Hemoglobīns ir olbaltums, kas atrodas eritrocītos. Organisms skābekli izmanto enerģijas radīšanai.
Ja dzelzs krājumi ir nepietiekami, organismā trūkst hemoglobīna un līdz ar to arī skābekļa. Samazinoties hemoglobīna daudzumam asinīs, parādās anēmijas simptomi: nogurums, nespēks, apātija vai aizkaitināmība, galvassāpes, bālums, pazemināta pretošanās spēja infekcijām.
Daži cilvēki sūdzas par nemitīgām iesnām, viņiem ilgi nedzīst brūces. Anēmija piezogas klusi, un cilvēki pat nemana tās sākumu.
Cik dzelzs “jāapēd”, un kur to ņemt?
Ieteicamā dzelzs diennakts deva sievietēm un pusaugu meitenēm ir 15 mg, vīriešiem un sievietēm pēc menopauzes – apmēram 10 mg dzelzs dienā. Grūtniecēm un bērniem ieteicamā diennakts deva ir 30 mg. Dzelzi satur gan augu, gan dzīvnieku valsts produkti. Dzelzs, kas atrodas dzīvnieku produktos, organismā uzsūcas daudz labāk.
Dzelzi satur šādi dzīvnieku valsts produkti:
* liesa liellopa, cūkas, jēra un teļa gaļa;
* aknas un subprodukti (diemžēl satur arī daudz holesterīna);
* zivis (sardīnes, tuncis), gliemeži, austeres;
* vēžveidīgie (garneles, omāri);
* vistas un tītara gaļa.
No augu valsts produktiem dzelzi satur:
* visu veidu pupiņas (arī sojas), zirņi, lēcas;
* dārzeņi ar tumšām, leknām lapām (biešu un kāļu lapas, spināti, lapu kāposti, sparģeļi, brokoļi);
* žāvēti augļi (aprikozes, dateles, plūmes, rozīnes), sausās brokastis ar dzelzs piedevām, sulas;
* pilngraudu vai ar dzelzi bagātināti produkti (maize, rīsi, klijas, auzu pārslas, diedzēti kviešu graudi), raugs, tofu siers.
Daži ieteikumi
* Lietojiet C vitamīnu. Tas palīdz dzelzij uzsūkties. Īpaši veģetāriešiem ieteicams lietot ar C vitamīnu bagātu uzturu.
* Izvairieties no kafijas, tējas un kakao dzeršanas maltītes laikā. Šie dzērieni satur vielas, kas mazina augos esošās dzelzs uzsūkšanos. Dzerot šos dzērienus maltītes laikā vai tūlīt pēc tās, tiek zaudēti apmēram 50% tikko uzņemtās dzelzs.
* Nelietojiet dzelzi saturošus uztura bagātinātājus vienlaikus ar kalciju saturošiem uztura bagātinātājiem, jo kalcijs mazina dzelzs uzsūkšanos.