“Par Viļakas novadā atrastajām cūktrifelēm es biju tikai dzirdējis, bet šodien pārliecinājos, ka tā ir patiesība,” mikroblogošanas vietnē Twitter raksta Latvijā pazīstamais laika vērotājs Vilis Bukšs.
Par atrastajām cūktrifelēm Viļakas novadā es biju tikai dzirdējis, bet šodien pārliecinājos, ka tā ir patiesība…😍 pic.twitter.com/UwQvZrpHcB
— Vilis Bukšs (@meiravietis) July 9, 2019
Austrumu pierobežā, Viļakas novadā, sācies sēņu laiks. “Paziņa pierobežā atrada un atnesa balto cūktrifeli un saka, ja ir trifeles, būs arī baravikas,” raksta Bukšs.
Baltā cūktrifele ir pieskaitāma tā saucamajām pazemes sēnēm – tām, kuras veido augļķermeņus daļēji vai pilnīgi iegremdētus augsnes virskārtā. Cūktrifelēm virsējā daļa ir redzama virs zemes. Sēne ir līdzīga prāvam kartupelim, un šķērsgriezumā tai piemīt raksturīgs dzīslojums. Tās svars var sasniegt pat puskilogramu, izmērs – no pieciem līdz 15 centimetriem, informē ziņu aģentūra LETA.
Cūktrifele ir viena no daudzām sēņu sugām, kuras veido mikorizu ar kokaugu saknēm. Tā kā micēlijs jeb sēņotne veido mikorizu ar vairākiem apkārt augošiem kokiem, tad caur to koki savā starpā ir savienoti. Pēdējos gados aizvien vairāk zinātnieku šai savienībai pievērš uzmanību un šo tīklu nosaukuši par meža internetu – caur šo internetu augi apmainās ar barības vielām, brīdina viens otru par slimībām un patogēniem.
Baltās cūktrifeles augļķermeņi veidojas vasarā – jūlijā un augustā. Nogatavojoties tie iegūst stipru smaržu, kas ar laiku kļūst nepatīkama. Šī smarža pievilina dzīvniekus, kuri, apēdot cūktrifeli, izplata tās sporas.
Kaut arī baltā cūktrifele ir attāla radiniece dārgajām dienvidu sēnēm – trifelēm -, tās vērtība ir nesalīdzināmi zemāka, Vidusjūras zemēs pat tiek uzskatīta par nedaudz indīgu. Turklāt Latvijā tā ir reta, tāpēc baltās cūktrifeles ēst nav ieteicams.
Latvijā baltā cūktrifele pirmoreiz tika atrasta 2015.gadā, tomēr ir pamats uzskatīt, ka cūktrifeli varētu atrast visā mūsu valsts teritorijā.