Reiz kāds pazīstams ceļu policijas darbinieks bija ļoti pārsteigts ieraugot paziņas auto Svētā Nikolaja ikonu. Viņš skeptiski novīpsnāja un teica, ka tas šā vai tā nepalīdzēs pasargāt automašīnu no nopietnas avārijas vai no zādzības.
Saistībā ar darbu viņam bijis jāsaskaras ar daudziem briesmīgiem nelaimes gadījumiem, kad automašīnās karājās daudz ikonu, krustu un pat statuešu: “Esmu redzējis pietiekami daudz negadījumu ar cietušajiem. Gandrīz visur bija standarta ikonu komplekts.”
Atklāti sakot, viņš rūpīgi izpētījis šo jautājumu, padziļināti pētot šīs neparastās tradīcijas vēsturiskās saknes. Šāds ieradums parādījies Eiropā un Amerikā 20. gadsimta sākumā, kad automašīnas nebija tik uzticamas.
Tolaik katoļu baznīca ieteica visiem autovadītājiem aizsargāt automašīnu, iekarot medaļu ar Sv. Kristofora tēlu. Viņš ir visu ceļotāju patrons un aizsargs. Ticēja, ka cilvēks, kurš dienām ilgi skatījās uz svētā seju, nevar nomirt nelaimes gadījumā.
Tāpat pagājušā gadsimta vidū autovadītāji pielīmēja nelielu Jēzus Kristus statueti automašīnas panelim. Šādu tradīciju ieviesa amerikāņu Jēzus Svētās Sirds autolīga.
Dīvaini, bet tas netika darīts, lai aizsargātu vadītāju no avārijas, bet otrādi. Autolīgas locekļi vēlējās redzēt Kristus seju miršanas brīdī un doties citā pasaulē ar nožēlu.
Ej uz nākamo lapu, lai lasītu tālāk!