1. noteikums. Atcerēties par to, ka tu pati izvēlējies šo vīrieti
Tu iemīlēji viņi, uzticējies viņam. Atceries to brīdi, kas saprati, ka vēlies, lai tieši viņš būtu blakus tev, jo viņš tad bija tev pats jaukākais, galantākais, dāsnākais, pats labākais. Tu taču tad biji laimīga! Vai tad tevi tik viegli apmānīt? Vai tev ir slikta gaume? Nevar būt! Tavs vīrietis viennozīmīgi ir labākais – jo tu taču esi viņu izvēlējusies. Visus trūkumus var piekoriģēt vai piekoriģēt attieksmi pret tiem. Laikā, kad jūs sākāt tikties, tu tos neievēroji. Tāpēc…
2. noteikums. Iemācīties nepievērst uzmanību sīkumiem
Protams, tas ir sarežģīti, tu teiksi, no sīkumiem veidojas visa mūsu dzīve. Nevis veidojas, bet mēs to veidojam. Viņš atstāj aiz sevis nenomazgātu krūzīti, nomet zeķes pie gultas, neaiztaisa zobu pastas tūbiņas vāciņu.
Pavaicā savai vecmāmiņai, ko viņa darīja tādos gadījumos. Tici, ka 90 procentos gadījumu tu izdzirdēsi atbildi: “Liktenis mums tāds, pati nokopu, viņu, vīrieti, saimniecībā neiesaistīsi. Toties viņš apgādā ģimeni, toties mīl, toties ir blakus, toties ir mans”. Lūk, arī visa loģika. Mans, tātad man vajag aiz viņa savākt.
Bet vēl brīvajā laikā paanalizē savu uzvedību: vai tu visā un vienmēr atbilsti titulam “Mis Nevainojamā”? Vai tu neaizmirsti savu apakšveļu vannas istabā, nenomet ķemmi ar tajā palikušajiem matiem uz gultas vai skapīša priekšnamā, steidzoties uz darbu. “Es nometu, es sakārtoju”, – tu iebildīsi.
Un atkal atceries savu vecmāmiņu: liktenis mums tāds, toties vīrs ir kopā ar tevi. Sīkumus pie malas, bet lielās lietas ir kārtībā: strādā, nedzer, no darba sagaida izvirzi pirmajā plānā. Un katru dienu sev to atkārto.
3. noteikums. Neaizmirsti, ka slavējot vīrieti, tu viņu piesaisti sev.
Tu pūlies savā labā. Atceries: vienmēr ir sieviete, kas vēlas, sapņo un aktīvi cenšas atvilt tavu vīru. Tikko tu zaudē modrību, viņa jau ir klāt. Un tici, šī sieviete slavēs tavu vīru pat tad, ja no visām labajām viņa īpašībām ir palikusi tikai izteiksmīga krākšana.
Lai pārliecinātos par uzslavas spēku, pamēģini, piemēram, nonākot nepazīstamu vīriešu kompānijā, sarunāt katram vīrietim tik daudz patīkama, cik daudz viņš savas laulātās draudzenes gada laikā nav dzirdējis.
Un vērīgi pavēro vīriešus! Viņi iztaisnos plecus, izpletīs krūtis, viņu acis iemirdzēsies, viņi sāks galanti aplidot, naski metīsies dejā pat tad, ja viņi agrāk to nav darījuši.
No šejienes secinājums: pirmkārt vīrietis līdz savai nāves stundai paliek bērns, kam nepieciešama uzslava (starp citu, objektivitātes labā: bet tev vai tad nepatīk, kad tevi slavē?), otrkārt, sniedz viņam šo uzslavu, ja vēlies, lai viņš kļūtu labāks.
Šķir nākamo lapu un lasi tālāk!