Profilakse un uzturs
Ja pēc izmeklēšanas ārsts atklājis gastrītu vai arī brīdina, ka slimība vairs nav aiz kalniem, teiktais jāuztver nevis kā spriedums, bet rīcības plāns.
Kas jādara, lai neiedzīvotos gastrītā vai arī ja slimība jau piezagusies? Pirmām kārtām jāatsakās no ēdieniem, kas var kairināt kuņģi.
Nevajadzētu lietot pārāk karstu vai pārāk aukstu barību, pārāk sāļu, piparotu, kā arī pārlieku treknus ēdienus.
Jāizvairās arī no ceptiem produktiem (kartupeļiem, gaļas). Vismaz uz kādu laiku nāksies aizmirst arī par marinādēm, majonēzēm, kečupiem, gāzētām limonādēm un šokolādi.
Uzturā ieteicams lietot siltu diētisku barību. Kuņģis būs pateicīgs par vārītām zivīm vai gaļu, mīksti vārītām olām, rupja maluma maizi, ķīseļiem, pienu, mannas un rīsu biezputru.
Katru dienu ēdienkartē jābūt zupai, taču slimības saasināšanās laikā ieteicamas tikai veģetāras zupas, it īpaši – ar putraimiem.
Protams, visiem jācenšas ēst regulāri un pareizi, bet īpaši tas jāņem vērā tiem, kam kuņģis jau signalizējis par iespējamām problēmām.
Daudzi gan iebildīs, ka nav reāli šādu noteikumu izvirzīt strādājošam cilvēkam – dažkārt darba un aizņemtības dēļ tikai ap vakariņu laiku ienāk prātā, ka nav pagūts paēst pusdienas.
Daudzi šādu iespēju paredz jau iepriekš, tāpēc mēdz apgādāties ar rezervēm: sievietes somiņā noglabā kādu šokolādes batoniņu, bet vīrieši, piemēram, šoferi, – kartupeļu čipsu paku un kokakolas pudeli. Ņemot vērā, ka jau tā mūžīgajai nevaļai ir tendence pieaugt, katram gadījumam sarūpētā sausā maltīte pārvēršas sistēmā, ikdienas tradīcijā.
Un tomēr – nav nemaz tik neiespējami ievērot pareizu uztura režīmu. Jauki, ja darbavietā vai tās tuvumā ir ēstuve, kur var ieturēt kārtīgu maltīti. Ja šādas iespējas nav, vadoties pēc principa, ka slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās, jādodas iepirkties.
Ko var iegādāties veikalā? Dažus banānus. Tie uz ilgu laiku spēj remdēt izsalkumu, turklāt arī kuņģim nāks par labu.
Dzeramo jogurtu: ērti lietojams un ļoti vērtīgs produkts. Tas satur kalciju, kas vajadzīgs cilvēka organismam, īpaši sievietēm.
Rupja maluma vai pilngraudu maizi. Šis produkts ir neaizstājams, lai zarnas varētu normāli darboties. Zaļo tēju vai zāļu tējas paciņās (tās var dzert pat līdz 5 reizēm dienā).
Ja nav alternatīvas, nākas izbrīvēt laiku un doties uz kādu ātro uzkodu kafejnīcu. Tomēr labāk nekā dzīvot neēdušam un ļaut kuņģim saēst pašam sevi.
Ko ieteicams izvēlēties sabiedriskajās ēdnīcās? Sautētus dārzeņus ar augu eļļu. Vārītus vai krāsnī ceptus kartupeļus ar dārzeņiem (bez majonēzes). Dārzeņu salātus ar augu eļļu vai liesu krējumu.
Pankūkas ar biezpiena, gaļas vai augļu pildījumu. Zupas, bet tikai, ja varam būt droši, ka tās nav gatavotas no koncentrātiem, turklāt nav vēlams, lai tās būtu uz gaļas buljona bāzes. No dzērieniem: tēja, svaigi spiesta sula vai sulu dzērieni.
Lai mazinātu sauso ēdienu izprovocētās sekas, pārnākot mājās, ieteicams izdzert tasi zāļu tējas – tā nomierina kuņģa gļotādu. Jāpagaida, līdz tēja atdziest (karsts dzēriens ir kaitīgs pat pilnīgi veselam cilvēkam). Ieteicams kumelīšu, ceļteku lapu novārījums. Šīs tējas jādzer pusstundu pirms ēšanas. Ļoti ieteicams ir dabīgais minerālūdens.
Pirms gulētiešanas būtu labi izdzert tasi silta ūdens ar medu. Var pagatavot auzu tumi (ņemot vienādās daļā ūdeni un pienu): arī tā labvēlīgi iedarbojas uz kuņģi.
Ieteicamas arī auzu pārslas, kas iepriekšējā vakarā pārlietas ar kefīru vai jogurtu un atstātas nevis ledusskapī, bet istabas temperatūrā. Pēc garšas var pievienot žāvētus augļus.
Var lietot veikalos nopērkamo musli – dažādu rupja maluma graudu un pārslu maisījumu ar žāvētiem augļiem, taču jāizvairās no šokolādes piedevām. Tomēr pats svarīgākais ir ēst nesteidzoties, rūpīgi sakošļājot katru kumosu.