Lūgums kaut ko aizdot jau ir robežu pārkāpšana, nepieklājīgs jautājums. Tajā ir kaut kas nelabs – tev nāksies pārkāpt savus iekšējos aizliegumus, lai šādu lūgumu izpildītu.
Ir lietas, ko darīt nevajag. Cilvēki bieži saka: “tā ir slikta zīme”, un tas nozīmē, ka jau mūsu senci ievērojuši, kā rīkoties nedrīkst, jo tas nav uz labu. Un sekas var būt sliktas. Īpaši to analizēt nevienam nebija laika; dzīvē pietika rūpju. Cilvēki vienkārši tā rīkojās, un viss. Bet šie aizliegumi slēpj dziļu jēgu.
Nekad neaizdod citiem savas lietas!
Kāda meitene gatavojās precēties – tik skaists notikums! Viņa iegāja istabā un gandrīz zaudēja samaņu. Kas tik briesmīgs bija noticis? It kā jau nekas. Tikai topošā vīramāte pielaikoja viņas kāzu kleitu.
Uzlikusi un stāv spoguļa priekšā, priecājas. Un saka topošajai vedeklai: “Skaties, cik es labi izskatos! It kā man būtu šūta! It kā es taisītos precēties!” Vīramāti patiešām izskatījās jauna, un kleita viņai piestāvēja. Bet ticējums piepildījās – laulība izjuka. Bija sajūta, ka viņi dzīvo trijatā, jo jaunais vīrs šķietami precējies ar savu māti, kura savukārt vedeklai centās dažādi ieskādēt.
Māte šo ticējumu zināja. Viņas rīcība bija apzināta robežu pārkāpšana un agresijas izpausme. Līgavas baltā kāzu kleita ir simbols, nākotnes laimes un personiskās mīlestības tēls. Tā ir ļoti intīma lieta; dvēsele neļauj pārkāpt aizliegumus. Iekšējās sajūtas saka priekšā, ka jāglabā kāzu kleitas tīrība un intimitāte.
Tāpat nedrīkst citiem aizdot savus traukus – šķīvjus, dakšiņas, glāzes – tās ir intīmas lietas tāpat kā ēšanas process. Ja neesi restorāna īpašniece, nedod ģimenes traukus palietot citiem cilvēkiem. Pat ja tos atdos tīrus un izmazgātus.
Nedrīkst aizdot savas drēbes, jo īpaši – apavus, ja vien nav galējas nepieciešamības. Uzskatīja, ka tā var apmainīties ar likteņiem.
Nevajag aizdot arī gultasveļu; to nedrīkst iznest no mājas un dot citiem.
Bet vēl jo vairāk nedrīkst dot panēsāt savas dārglietas. Pirmkārt, gredzeni un auskari fiziski saistīti ar tavu ķermeni. Tās ir ļoti intīmas lietas. Otrkārt, cilvēks, kurš saņem panēsāt dārgas lietas, var izjust skaudību un nevēlēšanos no tām šķirties. Var sabojāties attiecības; kā parādniekam ar kreditoru.
Lūgums aizdot kādu no augstāk minētajām lietām jau ir robežu pārkāpšana, tajā ir kaut kas nelabs – kā ar kāzu kleitas piemērīšanu. Šādā lūgumā slēpjas agresija, tāpēc tas noraidāms.
Avots: “Mirror-Venus”