Senais ķīniešu filozofs Lao Czi teicis, ka slimības iedalās tajās, no kurām var atbrīvoties, un tajās, ar kurām jāprot sadzīvot. Pie pēdējām pieder viena no nopietnākajām mūslaiku slimībām – miokarda infarkts. Kā ar to sadzīvot?
Parasti infarkts sākas pēkšņi – ar asām sāpēm zem sirds vai sāpīgi spiedošu sajūtu aiz krūškaula.
Gandrīz vienmēr rodas sajūta, ka notirpusi kreisā roka un plecs, sāpes atstarojas lāpstiņās, mugurkaulā, uzmācas bailes, elpošana kļūst apgrūtināta. Retākos gadījumos mēdz būt slikta dūša, sāpes kuņģī.
Cilvēkam ir grūti elpot, viņš ir satraukts, nobijies un nezina, ko darīt.
Taču briesmīgākais ir tas, ka reizēm īstais un lielais (nevis mikro!) infarkts var iestāties gandrīz bez izteiktiem simptomiem: mazliet smeldz sirds, nedaudz spiež krūtīs, apgrūtināti darbojas kreisais plecs, bet vēlāk kļūst slābana visa kreisā roka.
Cilvēks jūtas nelāgi, taču nopietnu vērību tam nevelta un turpina strādāt. Un tad pēkšņi – spējš samaņas zudums, un labi, ja ātrā palīdzība pagūst ierasties laikus.
Tāpēc, ja ir nestabils asinsspiediens, sirds išēmiskā slimība, bieži sirdsritma traucējumi, ateroskleroze vai sirds mazspēja, nedrīkst nevienu simptomu atstāt bez uzmanības, kas var vēstīt par infarkta tuvošanos, bet, ja aizdomas pastiprinās, obligāti jāsauc ātrā medicīniskā palīdzība.
Kamēr ārsts ir ceļā, var iedzert kādu nomierinošu līdzekli (Zeļeņina pilienus, baldriāna, māteres tinktūru), ja mājas aptieciņā ir vilkābeles tinktūra – arī to.
Var ieņemt tabletīti aspirīna. Pēc tam jāatguļas, paliekot zem muguras un galvas prāvākus spilvenus, un ik pēc 5 minūtēm jālieto pa nitroglicerīna tabletei.
Ja ir aizdomas par infarktu, slimnieks obligāti jāhospitalizē. Pirmās 24 stundas pacients ir nepārtrauktā ārstu kontrolē, jo lielākais skaits letālo gadījumu notiek tieši šajā laikā. Lai samazinātu šo risku, reizēm tiek ievadīts elektrokardiostimulators.
Sāpju noņemšanai (kas ir viens no svarīgākajiem kardiologa uzdevumiem) lieto morfīnu, promedolu ar atropīnu, fentanilu ar droperidolu, skābekļa terapiju. Tālākās ārstēšanas procesā preparāti pacientam jau tiks piemeklēti individuāli.
Saudzējiet sevi!
Pēc pārciesta infarkta nevajag tūlīt pat sevi pieskaitīt invalīdu kategorijai. Protams, ir jāsaudzē sevi, īpaši pirmajā gadā pēc pārciestā infarkta, kamēr norit audu aizrētošanās. Jāievēro atbilstīga diēta, fiziskām slodzēm jābūt optimālām, bet medikamentiem – individuāli piemeklētiem. Ilgstošu laiku katru dienu obligāti jālieto vismaz triju grupu preparāti:
* aspirīns, kas šķidrina asinis;
* beta blokatori, kas normalizē sirdsdarbību un pazemina arteriālo spiedienu;
* inhibitori, kas aizsargā sirdi un asinsvadus no patoloģiskām, sirds mazspēju rosinošām izmaiņām.
Galvenais – nekādas pašdarbības, jo zāļu nelietošana vai ārsta noteiktās devas patvarīga samazināšana var maksāt dzīvību.
Viens no galvenajiem atkārtota infarkta cēloņiem ir – paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, tāpēc uzturā jācenšas maksimāli samazināt holesterīnu saturošus produktus: speķi, treknu gaļu, visu veidu desas, cīsiņus, saldo krējumu, pienu, treknos sierus, gaļas mērces, majonēzi, sviestu, subproduktus (smadzenes, aknas, sirds), olas dzeltenumu. Ieteicams ne retāk kā divas reizes gadā pārbaudīt holesterīna līmeni asinīs.