“Vai tu jau mājas darbus izpildīji?” Bieži mājasdarbi ir īsta cīniņa cēlonis starp bērniem un viņu vecākiem, neizpildīts uzdevums ir lielisks gadījums aicināt tēvu un māti uz skolu, un kopumā tas ir pareizais ceļš uz neizglītotību un nabadzību. Atbildīgie skolēni ir nokrauti ar mājas darbiem līdz acīm, bet kāds ir rezultāts?
Atklāsim, kāpēc bērniem nav jāpilda mājas darbus, bet viņu vecākiem jāpārtrauc uztraukties par sīkumiem.
Kā pildīt mājasdarbus?
Mājasdarbu pildīšana kopā ar bērnu neietekmē spējas un pat ne izglītības līmeni. Starp citu, šis fakts ir zinātniski pierādīts. Pensilvānijas universitātes profesors Džeralds Le Tendrs publicēja savus desmit gadus ilglos pētījumus, kas skaidri parādīja skolēnu mājasdarbu nevajadzību.
Pārsteidzoši, bet XIX gs. mājas darbi tika izmantoti kā sods skolēniem. Galu galā, kas varētu būt sliktāk kā atņemt jau nogurušam bērnam brīvo laiku?
“Bērnam obligāti ir jābūt brīvajam laikam, kad viņš nedara neko: no 2 līdz 4 stundām dienā. Trauksmaini ambiciozie bērnu vecāki reorganizē. Pulciņi, nodarbības, valodas… Un iegūstat neirozes un visu, kas tām nāk līdzi,” saka psihologs Mihails Labkovskis.
Honkongā, Taivānā un Japānā bērni saņem mazāk mājasdarbu nekā viņu vienaudži citās valstīs. Tomēr Āzijas zēni ir visu reitingu virsotnēs un visās olimpiādēs medaļas gūst komplektiem!
Bet vietējie skolēni sēž pie visa, ko skolā uzdod, vidēji 10 stundas nedēļā. Vai ir vērts sēdēt pie mājas darbu burtnīcām līdz pirmajiem gaiļiem?
Vienīgais arguments mājasdarbu aizstāvēšanai: bez patstāvīgas mācību vielas atkārtošanas skolēns neapgūst vielu. Tad, kāpēc, piemēram, Somijas skolas ir vienas no spēcīgākajām pasaulē?
“Mācīties skolā un atpūsties mājās!” – lielākā daļa skolas ievēro šo politiku. Galu galā skolotāja uzdevums ir sniegt maksimālas zināšanas stundā, lai bērniem nevajadzētu strādāt mājās vairāk nekā pusstundu pēc skolas dienas.
“Ir grūti pateikt, kam ir vairāk psiholoģisku problēmu – izcilniekam vai divnieku karalim. Teicamnieki, kas cenšas un “inkubē” savus pieciniekus – trauksmaini bērni ar zemu pašnovērtējumu” uzsver Labkovskis.”Attiecībās ar skolu un skolotājiem jums jābūt bērna pusē. Rūpējieties par bērniem. Nebaidieties no sliktām atzīmēm. Baidieties novest līdz riebumam pret skolu un mācīšanos vispār.”
Ej uz nākamo lapu, lai lasītu tālāk!