Mums nebija atļauts daudz jautrības, darīt interesantas lietas, ar ko aizrāvās mūsu draugi. Bet tas, padarīja mūs par cienīgiem un godīgiem cilvēkiem.
Tagad es cenšos tāpat audzināt savus bērnus. Kad viņi saka, ka esmu “pretīga”, es izjūtu zināmu lepnumu. Smaidu, jo esmu laimīga, ka visriebīgākā māte pasaulē ir tikusi tieši man.”
Tiešām, tikai pieaugušo vecumā mēs varam skaidri novērtēt “visnetaisnīgākās” lietas. Galu galā, tās “padarīja” mūs tādus, kādi esam.
©TOPRAKSTI.LV / AVOTS: marketium.ru