Kādu dienu draugs parādīja man viņa sievas apakšveļu. Šī diena pārvērta manu dzīvi. - Topraksti.lv
AttiecībasSievietēm

Kādu dienu draugs parādīja man viņa sievas apakšveļu. Šī diena pārvērta manu dzīvi.

Vīrieša stāsts, kas ievietots sociālajos tīklos, uzspridzinājis internetu. Tas ir par to, kā novērtēt dzīvi un dzīvot apzināti. Visvairāk aizķer tas, ka šī gudrība nonāca pie viņa ļoti neparastā veidā.

“Pirms dažiem mēnešiem mans draugs mani uzaicināja pie sevis ciemos. Viņš aizveda mani uz guļamistabu un no kumodes izņēma kastīti. Tajā bija salocīta viņa sievas apakšveļa.”

“Es nopirku šo brīnišķīgo komplektu manai mīļotajai sievai modes nedēļā, kad mums pirmo reizi izdevās apmeklēt Parīzi. Bet viņa to tā arī neuzvilka. Saproti, kaut kāda iemesla dēļ viņa glabāja to īpašam notikumam. Un tagad nav kur tālāk vilkt, notikums pienāca bez mūsu gribas.”

“Viņš nolika kastīti pie lietām, kas bija sagatavotas bērēm. Dienu pirms mūsu tikšanās bija nomirusi viņa sieva.”

“Draugs nedaudz paklusēja un teica: “Tikai tagad es sapratu, ka nav jēgas atlikt kaut ko uz vēlāku laiku. Katra diena, jā, ko tur, katra minūte – tas ir tas īpašais gadījums.”

“Pārsteidzoši, dīvaini, bet viņa vārdi un šī situācija mainīja manu domāšanas veidu.’

“Tagad es dzīvoju šodienai, un ne no kā nebaidos. Es jau redzēju, kas notiks, ja es to nedarīšu, no sava drauga piemēra. Es sāku lasīt savas iecienītākās grāmatas, skatīties labas filmas, biežāk satikties ar draugiem, pārtraucu aizkavēties darbā. Tagad es dzīvoju kā ar vērtīgu pieredzi.”

“Es izvilku kristāla glāzes, ko es reiz uzdāvināja uz kāzām, lai dzertu no tām vīnu. Es sāku vilkt vislabākos tērpus ne tikai svinīgos gadījumos, katru dienu izmantoju savas iecienītākās smaržas, lai gan iepriekš tā atļāvos tikai uz svētkiem.”

“Es aizmirsu par vārdiem “kādreiz” un “kaut kad”. Es nolēmu dzīvot šodien, just, redzēt, dzirdēt šeit un tagad.”

“Es bieži domāju, kā rīkotos mana drauga sieva, ja viņa uzzinātu, cik daudz viņai atlicis. Protams, viņa būtu tikusies ar visiem viņas mīļajiem un pavadītu laiku ar viņiem.”

“Ja es zinātu, ka manas dienas ir skaitītas, es negribētu nožēlot, ka es kaut ko neizdarīju. Nenotikušās tikšanās ar draugiem mani sadusmotu. Tāpat kā nosūtītās īsziņas, ko es gribēju uzrakstīt dažiem cilvēkiem, bet es to neizdarīju savas mazdūšības, vienaldzības, nevērības un aizņemtības dēļ. Galu galā es tik maz runāju par mīlestību ar saviem tuvajiem un, galu galā, ļoti maz mīlēju.”

Tagad es daru tikai to, kas man rada prieku, ielaižu savā dzīvē laimi. Es uzskatu, ka katra diena ir īpaša. Tikai tāpēc, ka tā ir.”

©TOPRAKSTI.LV / AVOTS: ofigenno.com

Ieteiktie raksti

loading...