Vai zīdīt mazuli publiski ir pieņemami?

Cik brīnišķīgi ir tas, ka mūsdienu mātes var atļauties neaprakstāmu greznību – palikt mājās ar bērniem ilgāk, saglabājot sociālo aktivitāti un pārvietošanās brīvību. Mammas vairs nesēž tikai mājās, un tas ir brīnišķīgi! Bet ko vajadzētu mobilajām mammām darīt, ja viņai vajag pabarot mazuli sabiedriskā vietā?

Mēģināsim izprast, vai ir atļauts zīdīt mazuli ar krūti publiskās vietās, vai arī tas ir ārpus normu robežas?

Bērna zīdīšana ar krūti

Mūsdienu jauno māmiņu dzīve pilnīgi atšķiras no mūsu mammu un vecmāmiņu dzīves veida. Jaunu dzīves jomu parādīšanās, un līdz ar to arī situāciju, kas nav aprakstītas nevienā grāmatā par uzvedības etiķeti, bieži liek mūsdienu mammām saskarties ar sarežģītu izvēli: neņemt vērā sabiedrības viedokli vai sēdēt visu dienu četrās sienās.

Bērna barošana ir svēts un ārkārtīgi personīgs process. Sieviešu krūtis kļuvušas par banālu objektu, ir nepiedienīgi tās atkailināt, acīmredzot, cilvēki jau sen aizmirsuši par patieso sievietes sūtību. Sabiedrības reakcija uz mātēm, kuras atkailina krūtis, ir pilnīgi atšķirīga – no nosodošiem skatieniem līdz skaļiem skandāliem.

Barojošu māmiņu var izdzīt no kafejnīcas vai palūgt piesegties ar autiņu modernā restorānā, bet sabiedriskie darbinieki bieži skaļi izsakās apgalvojot, ka publiska zīdīšana tiek pielīdzināta ekshibicionismam. Jāatzīmē, ka dabiskas barošanas atbalstītāji dažkārt aizsargā savu pozīciju ne mazāk agresīvi, sakot: es esmu māte, un man ir tiesības, es uzspļauju visiem, jo man bērns ir svarīgāks.

Kāpēc mūsdienu sabiedrībā svētais zīdaiņa barošanas rituāls ir iemesls masu protestam, uz kuru dodas simtiem māšu, gatavas barot jebkur, pat ieroču priekšā?

Jūs vēlaties barot, labi, barojiet, nevēlaties piesegt jūsu krūtīs – nepiesedziet. Sekot etiķetes noteikumiem vai nē – izvēle ir tīri personiska. Labi izglītota persona neredz, kā māte baro mazuli parkā, jo uz to vienkārši nav pieklājīgi blenzt.

Tātad rodas jautājums: kam patiesībā traucē šis dabiskais process? Šķiet, ka tas ir strīds starp divām pusēm, kuras nav dzirdējušas par uzvedības pamatprincipiem.

Nevienam nav tiesību likt mums uztraukties par citu cilvēku jūtām, un vēl jo vairāk mums nav jāsarežģī mūsu eksistence, risinot citu cilvēku problēmas. Tomēr sabiedrība nedod mums tiesības pārkāpt citu cilvēku labklājību. Šim nolūkam ir izgudrotas uzvedības normas, ko sauc par etiķeti.

Ej uz nākamo lapu, lai lasītu tālāk!