Latviešu precību ieražas veidojušās un attīstījušās daudzu gadsimtu gaitā, sakņojoties darba tautas ikdienas dzīvē. Ģimenes dzīves veidošanai ir bijusi liela nozīme visos laikos. Mūsu senčiem bijušas augstas ētiskās prasības līgavas vešanai tautieša sētā.
Tika vērtēts darba tikums, bija jāprot visi zemnieku saimniecībā darāmie darbi, jāmāk rokdarbi un audeklu aušana.
VAIRĀK UZZINI GITAS BALODES GRĀMATĀ “PIRTS ZINĪBAS”
Par precībām bija ticējumi. Ja meita apstājas pusceļā, kādu darbu darot, tad viņa arī ar precībām apstāsies pusceļā.
Ja meita lāpa zeķi, kad tā jau uzvilkta kājā, tad viņa vīru nedabūs.
Precības notika vasaras beigās, rudenī, kad lauku darbi bija padarīti.
Līgavas pirts rituāls ir īpašs vakars līgavai kopā ar māsām, māti, draudzenēm.
Līgava izbauda pirts rituālu, tiek sagatavota un pamācīta turpmākajai dzīvei.
Procesa laikā viņa garīgi atbrīvojas no negācijām, visa liekā, lai var sākt jaunu dzīves ciklu. Pirts tiek rotāta ar ziediem, arī ūdens baseinā iepeldina rozes un citus ziedus, lapiņas.
Īpaši vēlams izmantot baltus ziedus, jo tie simbolizē šķīstību un tīrību. Var iededzināt sveces.
Rituālu sāk ar kāju vannošanu ziedu ūdenī. Pa šo laiku līgavai tiek gatavots īpašs skrubītis no sāls un zirņu miltiem, papildus tam pievieno smaržīgas rožu un jasmīna ēteriskās eļļas. Pirts lāvu apklāj ar augu un ziedu paklājiņu.
Līgavai galvu rotā pašas pīts ziedu vainadziņš. Līgavu palutina ar masāžu, maigu pēršanas rituālu, muguras nomazgāšanu ar putām, ko var veikt māte. Šai laikā viņas var izrunāties no sirds un viena otrai piedot pagātnes lietas, aizvainojumus. Tas tiek veikts, lai jaunā sieviete varētu laulāties garīgi un fiziski tīra.
Līgavai ir svarīgi labi izskatīties. No senatnes līdz mūsdienām ir saglabājušies dažādi matu kopšanas ieradumi un receptes. Mati ir grezna galvas rota. Lai tie būtu veselīgi un spīdīgi, līgavas māte tos rūpīgi izsukāja un skaloja ar nātru, bērzu lapu un citu augu novārījumu.
Tādu pašu rituālu var veikt arī topošajam vīram. Kad meita ir nomazgāta un noskalota tīrā ūdenī, viņa iet ģērbties goda drānās, piemēram, tautastērpā.
Galvā liek iepriekš nopītu vainagu ar baltiem ziediem. Laikā, kad līgava ģērbjas, viņa stāv uz slotas, ar kuru rituāla laikā tika pērta, tas veicina auglību un jaunās ģimenes pārticību.