Septiņdesmit sešu gadu vecumā Sanktpēterburgā miris izcilais diriģents Mariss Jansons. Kā nāves cēlonis tiek minēta sirds mazspēja, vēsta LETA.
Jansons ilgstoši sirdzis ar sirds slimību, tādēļ pēdējā laikā atcēla vairākus koncertus, taču oktobra beigās pēc sešu mēnešu pārtraukuma Jansons stājās pie diriģenta pults kopā ar savu Bavārijas Radio simfonisko orķestri.
Krievijas medijos kā Jansona nāves cēlonis minēta akūta sirds mazspēja.
Jansons dzimis 1943.gada 10.janvārī Rīgā latviešu diriģenta Arvīda Jansona un dziedātājas Iraīdas Jansones ģimenē.
1946.gadā viņa tēvs Arvīds Jansons tika uzaicināts strādāt par Jevgeņija Mravinska asistentu Leņingradas filharmonijā, un 1956.gadā arī ģimene pārcēlās pie tēva uz Ļeņingradu, kur tēvs bija diriģents Ļeņingradas filharmonijā.
Jansons studēja vijoļspēli, klavierspēli un diriģēšanu Ļeņingradas konservatorijā, papildinājās pie Hansa Svarovska Vīnes Mūzikas augstskolā (1969) un pie Herberta fon Karajana Zalcburgā.
No 1973.gada Jansons vadīja daudzus slavenus simfoniskos orķestrus Eiropā un ASV, tostarp bijis Ļeņingradas Filharmonijas diriģenta asistents, kā arī vadījis Oslo Filharmonijas orķestri, Pitsburgas Simfonisko orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri un Amsterdamas Karalisko “Concertgebouw” orķestri.
2006.gadā, 2012.gadā un 2016.gadā Jansons vadījis Vīnes filharmonijas Jaunā Gada koncertus.
Pasaulē slavenais diriģents saņēmis daudzas nozīmīgas balvas. 1999.gadā viņš kļuva par Britu Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda locekli, savukārt 2001.gadā – par Vīnes “Gesellschaft der Musikfreunde” goda locekli. 2000.gadā viņam piešķirts Norvēģijas Karaliskais Nopelnu krusts. 2006.gadā viņš saņēma Latvijas valsts augstāko apbalvojumu II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
2006.gadā Jansons saņēma “Grammy” balvu kategorijā “Labākais orķestra sniegums” kopā ar Sergeju Aleksaškinu un Bavārijas radio simfonisko orķestri un kori par Šostakoviča 13.simfonijas izpildījumu.
1996.gadā operas “La Bohčme” diriģēšanas laikā Oslo Jansons pārcieta smagu sirdlēkmi.