Cilvēki nemirst no cukura diabēta, bet gan tā komplikācijām, pirmkārt, sirds un asinsvadu slimībām, tomēr šiem pacientiem valsts kompensē tikai 50% nepieciešamo medikamentu, piemēram, holesterīna līmeņa regulēšanai. kamēr identiski medikamenti primāru sirds un asinsvadu slimību gadījumā ir 75%.
Lai gan problēma aktuāla jau piecus gadus un tās risinājums nebūtu sarežģīts, tas joprojām nav izdarīts, nozarē sasāpējušos jautājumus iezīmē Latvijas Diabēta asociācijas prezidents Ingvars Rasa.
“Valstī valda liela divkosība: tiek pieņemts kāds likums, bet realitātē tas pildīts netiek. Varam skatīties kaut vai uz piemēru ar sabiedriskajā transportā obligāti valkājamām sejas maskām Covid-19 dēļ. Cik cilvēku realitātē ievēro šo prasību? Tāpat ar ārstu algām – nepietiek pieņemt likumu par algu paaugstināšanu, ja reāli tas netiek pildīts,” uzsver Rasa.
Viņš arī atzīst: kaut arī formāli ārkārtējā situācija ir beigusies, Covid-19 nekur nav pazudis un nepazudīs, tomēr tā dēļ palikuši novārtā hronisku slimību pacienti. “Joprojām daļa koronavīrusa pacientu ārstējas slimnīcā, arī reanimācijā, un tās tāpat ir lielas izmaksas, tomēr jāsaprot: problēmas hronisko slimību ārstēšanā skar 99% pacientu, kamēr vīruss attiecas salīdzinoši uz vienu procentu,” skaidro Rasa.
Pēc Rasas vārdiem cukura diabēta pacienti visā pasaulē cieš no iespējami letālām slimībās komplikācijām, pirmkārt, sirds un asinsvadu slimībām, infarkta, insulta, hipertensijas, sirds mazspēja var izraisīt kāju trofisko čūlu un pat gangrēnu. Latvijā vien ir 90 000 cukura diabēta pacientu, kuriem nepieciešama valsts kompensēto medikamentu loka paplašināšana.
Vaicāts par steidzamākajiem jautājumiem, kas būtu jāatrisina, Rasa norāda, ka nepieciešams pieņemt Nacionālo programmu diabēta ārstēšanai, kurā būtu noteikts konkrēts jautājumu loks katram gadam un piesaistīts atbilstošs finansējums, tādējādi sakārtojot šo veselības aprūpes jomu.
Otrs ārkārtīgi svarīgs faktors veselības aprūpē, viņaprāt, ir medicīnas apdrošināšana, par kuru vēl šobrīd nav konkrēta lēmuma, tāpat arī medicīnas personāla algu jautājums un jauno speciālistu izglītošana.
Rasa piesardzīgi vērtē ierosinājumu paaugstināt tabakas un citu kaitīgo vielu akcīzes nodokli, bažījoties, ka šāds solis varētu veicināt to nelegālu apriti.